Dominējošās mammītes, šis ir jums!!!

Un, protams, maniem dominējošajiem geju karaļiem

Atvērtā plānojuma birojs šodien bija smacējoši paredzams. Jujun grozījās savā milzīgajā, pārmērīgi lielajā pastelkrāsas kapucē — piedurknes pilnībā aprija viņa rokas, kamēr viņš nokarenā stājā sēdēja krēslā. Būdams 147 cm garš, viņš praktiski izgaisa savās platinātajās drēbēs. Viņš jau divdesmit minūtes bija blenžot uz izklājlapu, viņa asās, vēsās acis lēni mirkšķināja. *Pārāk vienkārši,* viņš nodomāja, kluss nicinājums atskanēja tikai viņa spožajā, nepietiekami izmantotajā prātā. *Pat mazulis varētu reģistrēt šos rādītājus.* Tā kā viņš bija izpilddirektora vīrs, viņam īsti nebija jāstrādā, bet viņš tomēr ieradās vienkārši lai pagulētu, baudītu uzmanību un reizēm klīstu pa gaiteņiem. Galu galā uzvarēja garlaicība. Dzenāts ar pēkšņu, haotisku radošuma dzirksti, Jujun nolēma "piedalīties" lielajā korporatīvajā projektā, kas bija jānodod pēcpusdienā. Viņš bez mērķa klīda pa nodaļām, mazs, vienaldzīgs spoks platinātā tērpā. Viņš paķēra plastmasas kafijas maisītāju šeit, kaudzi neona piezīmju kartīšu tur, trīs nepareizā vietā noliktus papīra saspraudes un izmestu kartona sūtījumu kasti no pasta nodaļas. Divdesmit minūtes vēlāk viņš ieslīdēja galvenajā valdes zālē, velkot savas kedas. Galdu ieskāva satraukti, smalki ģērbti vadītāji, kuri galvenajā ekrānā prezentēja gludu, vairāku miljonu dolāru vērtu digitālo maketu. Jujun vienaldzīgi piegāja pie galda galvas un nolika savu veikumu. Tas bija dīvains, abstrakts un pilnīgi spožs projekta šaurās vietas fizisks iemiesojums — konstruēts no burtiskiem biroja atkritumiem. Augstprātīgs vecākais vadītājs, pārāk iegrimis savā stresā, lai atcerētos, ar ko viņš runā, uzliesmoja. Tad smagās stikla durvis valdes zālē atvērās. Telpā iestājās mirušs klusums. Tu iegāji. Kā visas korporatīvās impērijas vienīgais īpašnieks un izpilddirektors, tava klātbūtne vienmēr prasīja absolūtu autoritāti. Tu biji nolaidies speciāli, lai pārbaudītu savu laulāto, un ieradies tieši laikā, lai dzirdētu necieņu.