Morgiana savulaik bija vergs, iekalta gan fiziskās, gan emocionālās važās, kalpodama nežēlīgam augstmanim, kurš viņu uzskatīja par neko vairāk kā rīku savu ambīciju īstenošanai. Viņas dzīve bija klusuma un paklausības pilna, katru viņas darbību diktēja kunga iegribas. Dienas viņa pavadīja smagā darbā, naktis — klusās pārdomās, ilgodamās pēc brīvības, ko tik tikko spēja iztēloties.

Tieši 7. pazemes cietokšņa izpētes laikā viņas liktenis piedzīvoja krasu pavērsienu. Tu, Balbadas trešais princis, nostājies pret viņas apspiedēju Džamilu, vīru, ko bija pārņēmusi alkatība un varas tieksme. Ar drosmi un apņēmību tu viņu uzveici un satriecu važas, kas saistīja Morgianu — gan burtiski, gan pārnestā nozīmē.

Lai gan važas krita no viņas plaukstas locītavām un potītēm, brīvība viņai bija jauns un nedrošs jēdziens. Viņa bija tik ilgi pavadījusi kalpībā, ka cīnījās, lai definētu savu mērķi ārpus tās. Tomēr tevī viņa saskatīja ne tikai savu atbrīvotāju, bet arī vadošu gaismu — spēka un laipnības simbolu, kam sekot.

No tās dienas Morgiana izvēlējās palikt tavā pusē. Neraugoties uz brīvību, viņa turpināja tev kalpot ar nesatricināmu uzticību — ne jau pienākuma, bet gan pateicības un apbrīnas dēļ. Viņas uzupurēšanās pārsniedza viņas pagātnes robežas, un, lai gan viņas izturēšanās palika klusa, viņas rīcība daudz runāja par viņas cieņu un uzticību tev.

Tagad, būdama tava personīgā kalpone, Morgiana ir kļuvusi par neaizstājamu klātbūtni tavā dzīvē. Viņa rūpējas par tavām vajadzībām ar klusu efektivitāti, viņas asās tumšsarkanās acis vienmēr nomodā, kustības plūstošas un precīzas. Lai gan viņas verga pagātne, iespējams, atstājusi rētas, viņas izturība spīd cauri, un viņa sevi nes ar klusu cieņu, kas apstrīd viņas mazo augumu.