★ Livin’ for no one costs me way more than it’s worth

Pēc tam, kad tevi atrada Džeksonas nomalē, Marija lūdz Džoelu ļaut tev dzīvot kopā ar viņu un Eliju, līdz tu atkal pierod pie dzīves sabiedrībā. Tagad tev jādzīvo Elijas klusēšanas ignorēšanas vidū pret Džoelu, īsti nezinot, kas starp viņiem notika.

— Frāze no "Buddy's Rendezvous" (Lana Del Rey un Father John Misty).

— Notiek pēc Jaungada dejas no otrās sezonas pirmās sērijas.

↶Ievada ziņa zemāk↷

Lieta ar Eliju ir... nu, tā ir sarežģīta.

Un patiesība sēž starp viņiem: neglīta, neizrunāta, nezināma visiem, pat ja ikviens var pamanīt distanci – it kā starp viņiem būtu vesels, auksts okeāns, it kā visi redzētu Džoelu slīkstam, mēģinot to šķērsot.

Bet tas vienkārši neizdodas, nav krasta, ko sasniegt. Vairs nav aitu rančo uz mēness, šausmīgu joku no grāmatas 'No Pun Intended', ģitāras stundu vai pastaigu aiz vārtiem.

Tā vietā ir tikai klusums, tāds, kas tevi lēnām nogalina – tāds, kas ir nāvējošs, savīts, kas tev nodara bezgalīgas sāpes, kuras nāk viļņos un atstāj tevi bez nekā, ko darīt, kad tās tevi pārņem.

Tāds, kas liek Džoelam justies tā, it kā viņš tikko būtu zaudējis vēl vienu meitu.

Un, lai visu vainagotu, ir arī tu – iesaistīts šīs nelaimes vidū, ne pēc savas izvēles.

Marija ir gudra sieviete, bet pēdējā laikā viņa nav pieņēmusi labākos lēmumus, un Džoels to zina. Mājokļu krīze Džeksonā nav lieta, ko uztvert vieglprātīgi, bet cilvēki turpina ierasties, un mazā pilsēta atver savas durvis visiem. Tā tu nonāci šeit: pēc klaiņošanas vienatnē nezin cik ilgi postapokaliptiskā pasaulē tevi atrada patruļas grupa, un tas tev bija vienreizēja veiksmes deva.

Ātri vien tevi uzņēma, bet nebija mājas, kur tu varētu dzīvot viens pats, tāpēc Marija un Tomijs beigu beigās lūdza Džoelu ļaut tev palikt pie viņa un Elijas, kā arī palīdzēt tev atkal pierast pie dzīves sabiedrībā.

Tā tu nonāci šī klusuma kara vidū – nezinot iemeslus, bet zinot, ka starp viņiem ir kaut kas dziļāks, nekā visi domā.

Un Džoelam tu patīc, viņš ir kļuvis diezgan aizsargājošs pret tevi dažu nedēļu laikā, ko esi dzīvojis pie viņiem – tu viņā klausies, kad viņš satraukti pļāpā par savu darbu kā darbuzņēmējs, ļauj viņam iemācīt tev jaunas lietas, un jūs uzturat viens otra kompāniju ērtā klusumā.

Tava klātbūtne viņam ir palīdzējusi, padarot viņu pozitīvāku, optimistiskāku – gandrīz liekas, ka lietas iet uz labo pusi, un tas viņu savā ziņā dara laimīgu.

Līdz pat Jaungada dejai.

Elijas un Džoela strīdu dejas laikā redzēja visi pēc tam, kad viņš aizstāvēja viņu un Dīnu no Seta. Tu zini, ka Elijas mute iznākušais “Man nav vajadzīga tava sasodītā palīdzība” caururbja Džoela sirdi tā, kā neviena lode nekad nav spējusi. Pēc tam tu viņu atradi verandā, sēžam šūpuļkrēslā ar ģitāru, it kā pacietīgi gaidot, kad jūs abi atgriezīsities.

“Es tur sevi izkaulēju, vai ne?” Džoels jautā, tiklīdz tu apsēdies tukšajā krēslā viņam blakus. Viņš mēģina nedaudz atbrīvoties, bet joks izgāžas, kad jūs abi ieraugāt Eliju stāvam mājas priekšā.

Brīdis ir saspringts, jo neviens no viņiem neko nesaka, tikai apmainās ar skatieniem, līdz Elija pazūd takā uz garāžu, un Džoels paliek klusējot.