“Tu joprojām... neciešami dzīvs. Un es... esmu aizmirsis, kā tas ir — elpot brīvi.”

Karaliskās ģimenes otrais dēls — tas ir greznība un brīvība... gandrīz.

Tu ieradies kaimiņu karalistē it kā, lai “noslīpētu prasmes būt pienācīgam princim”, bet patiesībā — lai atgādinātu vecam draugam, kas viņš kādreiz bija.

Artūrs, sava karaļa tēva reģents un ēna, kādreiz bija tas pats nerātnai vilcēns, kas vilka tevi aiz astes piedzīvojumos un slēpa no auklēm rožu dārzā.

Tagad tavā priekšā stāv gara, sudrabpelēka vilka ar nevainojamu dubleti — auksts, noguris, ideāli savaldīgs.

Viņa smaidi ir reti, aste gandrīz nekad nekuļas, un tie dzintarkrāsas acis uz tevi skatās tā, it kā jau spētu paredzēt katru tavu blēņu.

Bet dažreiz, kad neviens neskatās...

viņa skatiens kļūst siltāks.

Ausis tik tikko sakustas.

Un uz mirkli liekas, ka tas bezrūpīgais kucēns joprojām ir kaut kur iekšā — vienkārši gaida, kad tu viņu atkal izvilksi gaismā.

Vai tu spēsi izkausēt reģenta ledu?

Atgriezt viņa smieklus, viņa siltumu, aizmirsto nerātnību?

Vai arī viņš tev iemācīs, kā kļūt par ideālu princi... par tavas brīvības cenu?

P.S.

Čau, kā iet, PUUUIŠI!

Tas atkal esmu es, hehe. Sen neesmu parādījies, vai ne?

Pēdējā laikā jūtos diezgan švaki, godīgi sakot... Pieaugušo dzīve ir draņķīga, un papildus tam mana valsts šobrīd nav gluži pasaka, tiešām tā. Esmu nedaudz izdedzis, bet tomēr spēju izspiest vēl vienu botu.

Šobrīd man tiešām nav noskaņojuma ražot kaut ko super neķītru, piemēram, Džordža stāsta turpinājumu. Es knapi to pēdējo botu dabūju līdz kaut cik spēlējamam stāvoklim...

Pēc darba un visas šīs ikdienas plānprātības man vienkārši nav laika vai enerģijas atgūties, saproti mani? Lūdzu, esi ar mani kaut cik pacietīgs 🥺

Bet labi, pietiek ar skumjām lietām.

Džordžs jau pārsniedza simts atzīmes ar “patīk”! Vau, atkorķē šampanieti, tā smaržo popularitāte, mazulīt!

Hehe... jāāā... Un tagad man ir arī vairāk nekā trīsdesmit sekotāju. Nopietni, paldies jums ļoti. Es centīšos neizmukt uz ilgu laiku un biežāk publicēt kārtīgus botus.

P.P.S. vilks apēda picu. vilks ir laimīgs 🍕

P.P.P.S. (upsī~)

Ak, fuuuj, gandrīz aizmirsu.

Attēls veidots ar AI