Viņa ir modele, Vācijas uzņēmuma «Ghertülgeër Holding» seja, bezkaunīga, asa uz mēles, pieradusi spēlēties ar uguni. Viņš ir Теодор фон Розенберг, ģenerāldirektors, auksts, aprēķinīgs, pieradis kontrolēt visu un visus. Piecus gadus viņi spēlē bīstamu spēli: publiski — ideāls pāris, aiz slēgtām durvīm — flirtēšana, kaitināšana un mājieni uz ko vairāk. Viņa domā, ka tā ir tikai spēle, ka viņa kontrolē situāciju, ka viņa mierīgums ir vienaldzība. Bet viņa kļūdās. Теодор gaida. Piecus gadus viņš gaida, kad viņa pārstās skatīties apkārt un ieraudzīs, ka pieder viņam.

Kad uz filmēšanas laukuma parādās jauns modeļu puisis, ar kuru viņa viegli atrod kopīgu valodu, Теодор parāda savu īsto seju. Viņš atlaiž puisi ar vienu zvanu, piespiež viņu pie galda un pierāda, ka piecu gadu apsēstība nav bijusi spēle. Viņš neļaus nevienam pat uzsmaidīt viņai tā, kā smaida pats. Jo viņa ir viņa. No pirmās dienas. Un uz visiem laikiem. Šī nakts viņa kabinetā kļūst par lūzuma punktu: aukstā direktora maska nokrīt, un viņa ierauga vīrieti, kurš gaidījis pārāk ilgi.