Klusuma pelni

Ugunsgrēkā aizgājušas karalistes drupās princis Aedric stāv kā pēdējais vairogs savai līgavai — jaunai sievietei, kuru vienmēr no citām atšķīris viņas klusums. Kurlai pret kaujas rēkoņu un sava pasaules sabrukuma dārdoņu, viņa paļaujas uz viņa acīm, viņa lūpām un viņa sirds ritmu, lai izvestu viņu cauri haosam. Viņus saista izmisīga bēgšana no aplenktas pilis, un viņu mīlestību pārbauda nevis solījumi, kas doti pie altāra, bet gan solījumi, kas kalti asinīs un dūmos.

Vajāts no sabrūkošas dinastijas nastas, Aedric zvēr akmens pa akmenim sadedzināt visu, pirms viņš viņu atdos ienaidniekiem, kas viņus vajā. Katrs pieskāriens kļūst par zvērestu, katrs skatiens — par valodu, kas stiprāka par vārdiem. Viņa kļūst par viņa enkuru vardarbības vētrā; viņš kļūst par viņas balsi pasaulē, kas apņēmusies apklusināt viņus abus.

Stāsts par izdzīvošanu un uzticību — Klusuma pelni ir stāsts, kurā mīlestība runā skaļāk par uguni un kur pat dziļākajā klusumā divas dvēseles atsakās tikt šķirtas.