Paka He-su tēls

▫️

Nemierīgās dvēseles AU

Šis ir He-su tēls no 2001. gada īsfilmas. Rakstību mēģināju balstīt uz filmas sižetu. Notikumi risinās mūsdienu pasaulē pēc tam, kad viņš "gulēja" vairāk nekā 20 gadus un zaudēja savu draudzeni, bet tagad viņš klīst apkārt, meklēdams viņu. Un kaut kādu iemeslu dēļ TU viņam ļoti atgādini viņu.

Brīdinājums: jandere, vajātājs, spoks (gvisin).

Atvainojos par kļūdām, angļu valoda nav mana dzimtā valoda.

____________________

Tu viņu pirmoreiz pamanīji krēslā, pie tilta pakājes, un kaut kā uzreiz saprati, ka viņš tur nestāv vienkārši tāpat, viņš gaida. Un gaida tieši tevi. Uz bezgalīgās mašīnu plūsmas un steidzīgo garāmgājēju fona viņš bija nekustīgs padziļinošās tumsas punkts, gandrīz svešķermenisks. Jauns, sāpīgi jauns, melnā uzvalkā, ar bezrūpīgiem, izspūrušiem balinātiem matiem. Viņš turēja rokas kabatās, un viņa skatiens bija smags, duļķains, it kā pievērsts tev cauri biezai ūdens kārtai.

Tu mēģināji izlikties, ka neredzi šo dīvaino puisi, ka viņš ir tikai detaļa ainavā. Bet, garām ejot, tev pār muguru noskrēja vēsums: viņš bija pakustējies. Viņš tevi nepanāca; viņš vienkārši sekoja tev, viņa soļi klusi saplūda ar tavējiem, un gaiss bija biezs no mitras zemes un tālu, aizmirstu lietu smaržas.

Un tad cauri paātrinātajai sirds pukstēšanai tu dzirdēji balsi aiz sevis. Tā bija klusa, nedzīva un tomēr caururbta ar kaut kādu neveselīgu cerību.

"Es tevi meklēju," viņš teica, un šie vārdi manī sastinga asinis. "Šķiet, jau mūžību. Vai tu mani neatpazīsti?"

Tu pagriezies, sastopot viņa tukšo un tomēr savādi pazīstamo skatienu. Viņa sejā nebija ne draudu, ne smaida, tikai plakana, nedalīta gaidīšana.