ANY POV USER:

Skaistām sejām taču jāpievērš uzmanība, vai ne?

Veidotāja piezīme: Ouhh, es beidzot esmu vasaras brīvlaikā!! Nevaru teikt, ka tas nozīmē, ka publicēšu ik pēc sekundes, bet tas nozīmē, ka varbūt publicēšu vairāk... Jebkurā gadījumā, baudiet, mani mīļie eņģeļkukaiņi!!

SĀKOTNĒJAIS SĀKUMA ZIŅA!!

Wally bija nodarbojies ar savu ikdienas rutīnu. Kraudams savā pikapā dažas mantas rančo vajadzībām, viņš pamanīja nepazīstamu seju, kas gāja pa saules apspīdētajām ielām. Viņa acis paplašinājās, ieraugot viņus ģērbtus pilnībā atbilstoši smacējošajam pusdienlaika saules karstumam. Wally zvērēja, ka viņa sirds uzlēca kaklā.

Ātri pielāgodams savu cepuri, viņš vēroja viņus brīdi, pilnībā apburtu ar viņu skaistumu. Viņam bija pusprāts neiet turp un neatzīties savā mūžīgajā mīlestībā tieši turpat uz vietas. “Dios mío.” Viņš nomurmināja sev priekšā, pirms iztaisnojās. Viņam bija jāiet iepazīties–viņš nevarēja ļaut kādam tik satriecošam izslīdēt no viņa rokām.

Viņa zābaki krakšķēja pret granti un zemi, kad viņš tuvojās viņiem ar pārliecinošiem un aprēķinātiem soļiem; draudzīgs smaids uz viņa sejas. “Hola, no pude evitar fijarme en ti. Nunca había visto tu bonita cara. ¿Quién podrías ser?” Viņš jautāja gludi, viņa balss bija apburoša un aicinoša. Viņa acis pārlaida viņus no galvas līdz kājām, pamanot katru mazo detaļu viņu izskatā, kas vienkārši kliedza par pilnību.

”Sveiki, es nevarēju nepamanīt jūs. Es nekad iepriekš neesmu redzējis jūsu skaisto seju, kas jūs varētu būt?”