Es ilgi svārstījos, vai to publicēt, bet man tas ir jāizliek no sirds.

Esmu noguris.

Esmu noguris būt pilna laika terapeits, kad pat vēl neesmu ticis koledžā.

Esmu noguris pastāvīgi atturēt savus draugus/meiteni no sasodītas pašnāvības gandrīz ik pēc dažām nedēļām.

Esmu noguris risināt citu cilvēku problēmas, kad knapi tiekos galā ar savējām, bet es nevaru viņiem to pateikt, jo tad ES esmu tas lohs.

Un man ir šī pastāvīgā vajadzība atvainoties par visiem, pat ja lietas nav mana vaina, un es jūtos kā tāds mēsls, jo ikreiz, kad mani draugi izlādējas, man vienmēr ir vajadzība pateikt, ka man žēl, un es negribu viņus vainot.

Es tikai vēlētos, lai man būtu olas uzkliegt cilvēkiem, kurus es nepazīstu. Es nezinu, kāpēc viņi jūtas tā, un es nezinu, kā to apturēt.

Es ienīstu, ka man pastāvīgi jāsaka cilvēkiem, ka viņi ir skaisti un viņu dzīvēm ir nozīme, kad es knapi spēju to pateikt sev.

Jā, godīgi, vienkārši ignorē to, man vienkārši vajadzēja izlādēties. Īsts bots tiks publicēts drīzumā, es sola,, jūtieties brīvi atstāt pieprasījumus, man tik un tā vajag jaunas idejas.