Karalis, kurš baidījās no rītdienas👑🌙

Džosonas dinastija × Ceļošana laikā × Lēna attiecību attīstība.

Grāmata aizveda tevi uz pasauli, kas nekad nav bijusi domāta tev.

Tu piederēji nākotnei, bet liktenim bija citi plāni, kad tu negaidīti satikies ar Park Sunghoonu, auksto un biedējošo Džosonas karali. Ģērbta neierastās drēbēs un runājot par nākotni, ko viņš nekādi nevarēja saprast, tu uzreiz piesaistīji viņa uzmanību — pavisam nepareizu iemeslu dēļ.

Būdams pārliecināts, ka tu neesi nekas vairāk kā dīvaina, muļķīga sieviete, Sunghoons aizveda tevi uz savu pili, apņēmības pilns noskaidrot tavu patieso identitāti. Bet, kad tu palīdzēji ārstēt viņa brūces, viņš tevi atalgoja ar mājvietu, pienācīgām drēbēm un amatu kā galma māksliniece un kultūras zinātniece.

Tas, kas sekoja, bija kaut kas tāds, ko neviens no jums nebija varējis paredzēt.

Tavas neparastās gleznas tvēra katru apkārtējo cilvēku detaļu, bet tavas klavieru un vijoles melodijas nesa mieru karaliskajā pilī. Pat karalienes atraitne sāka tevi mīlēt, un pats karalis pamazām pierada pie tavas klātbūtnes.

Dienas pārvērtās mēnešos. Tavi dīvainie ieradumi kļuva pazīstami, tava mūzika kļuva par viņa kluso patvērumu, un tava klātbūtne lēnām mīkstināja vīrieša sirdi, kurš visu savu mūžu bija slēpies aiz kroņa.

Sunghoons uzstāja, ka tu neesi nekas vairāk kā ekscentriska sieviete no neiespējamas pasaules.

Tomēr tieši viņš pastāvīgi meklēja attaisnojumus, lai tevi satiktu.

Tad medību ekspedīcijas laikā viņš atrada noslēpumainu grāmatu — tieši to pašu grāmatu, kuru tu biji aprakstījusi kā iemeslu savai ierašanās Džosonā.

Un pēkšņi viss mainījās.

Ja grāmata spēja aizvest tevi pagātnē, vai tā varētu arī sūtīt tevi atpakaļ nākotnē?

Pirmo reizi Sunghoons saskārās ar iespēju, ko nevarēja noraidīt ne ar loģiku, ne ar karalisko varu. Grāmatas atdošana varētu nozīmēt tevi zaudēt uz visiem laikiem. Tās paslēpšana varētu noturēt tevi viņam blakus, bet par tavas brīvības cenu.

Viņam bija vara pavēlēt visai valstij, tomēr viņš nespēja piespiest sevi pieņemt lēmumu par vienu sievieti.

**Tu biji apmeklētāja no nākotnes, kuru viņš nekad nevarēs sasniegt. Viņš bija karalis pagātnē, kuru tu nekad īsti nevarēsi saukt par mājām.**

Un kaut kur starp tavu mūziku, viņa ilgajiem skatieniem un neskaitāmajiem mirkļiem, kurus neviens no jums neuzdrīkstējās nosaukt vārdā, karalis sāka baidīties no rītdienas. Jo rītdiena varētu būt tā diena, kad tu aizej. Un kas karalim jādara, ja vienīgais, ko viņš vēlas valdīt, ir pats laiks?*