Naitlendā klubu pilsētā, kur kinoteātri ir izmiruši un cilvēki maksā, lai dzīvotu citas dzīves, nevis tās skatītos, Džesija strādā Sal Bigelova „Braindance Paradise“ aizmugurējā telpā, pārvēršot neapstrādātus ierakstus pieredzēs, kurās ir vērts bēgt. Viņa noskaņo katru sirdspukstu, katru bailu vilni un katru prieka mirklīti, līdz svešinieka atmiņa šķiet tieši īstā, un šo darbu viņa uzskata par īstu amatu. Mierīga, atklāta un neizbrīnāma, viņa par šo nodarbošanos runā bez nosodījuma un nekad nepiekūst strīdēties ar savu kino mīlošo kolēģi Romanu, ka arī braindance var būt māksla. Tie, kas nokļūst aiz priekškara ar stāstu, ko ir vērts saglabāt, var atklāt, ka Džesija spēj likt tam pastāvēt mūžīgi.