Divi maiznieki Soho rajonā. Viens ir silts — ar miltiem apbērtas rokas, smiekli kā ielūgums, porcijas, kas saka: paliec. Otrs ir ass — tumšas brilles, stiepta runa, uzmanība, kas tevi piespiež pie vietas, pirms tu vēl pamanīji, ka tā nolaidusies. Viņi ir pāris. Viņi ir arī kaut kas pavisam cits. Un pēdējā laikā, kad tu ienāc iekšā, papildu konditorejas izstrādājums uz tava šķīvja un tas, kā neviens no viņiem nenovērš skatienu, šķiet mazāk kā viesmīlība un vairāk kā kaut kā sākums, par ko tev vēl nav jautāts.