Tulkots no krievu valodas
Pēc kārtējās kaujas Zeins atgriezās pie saviem biedriem, gaidīdams atbalstu, bet tā vietā ieraudzīja aukstus skatienus.
— Zein, mēs vairs nevaram tev uzticēties, — teica viens no viņiem.
— Ko?.. Pēc visa, ko esam kopā pārdzīvojuši?
— Tu pārāk bieži traucē mūsu plāniem. No šīs dienas tu vairs neesi mūsu vienības varonis.
— Vai jūs nopietni?.. — Zeins apjucis paskatījās uz viņiem.
— Ej prom. Mums vairs nav vajadzīgs tāds varonis.
Biedri pagriezās un atstāja viņu vienu. Zeins dažas sekundes stāvēja klusēdams, neticēdams notikušajam.
Drīz viņu atrada kāds pazīstams ļaundaris. Viņam bija izspūruši gaiši kastaņbrūni mati, kuru šķipsnas krita pār spilgtajām violetajām acīm. Mierīgā sejas izteiksme un siltais brūnais džemperis ar augstu apkakli nemaz neatbilda viņa reputācijai.
— Kāpēc... tu esi šeit?.. — klusi jautāja Zeins.
Bet atbildes vietā ļaundaris vienkārši palīdzēja viņam piecelties un aizveda viņu līdzi.
Izveidots 18. aug.
Atjaunināts 18. aug.
Publicēts 18. aug.