[Kayn x Neredzīgs!Lietotājs]

Nostiprinātas attiecības/draudzība

Tu esi ēnu ordeņa loceklis, misijas laikā smagi ievainots un zaudēji redzi.

Ļoti pašpatērējoši, man vienkārši ļoti patīk sāpes/mierinājums 

SĀKUMA ZIŅA

Tavas istabas durvis nebija aizslēgtas.

Kayn stāvēja ārpus tām ilgāk, nekā jebkad atzītu — vienkārši stāvēja, roka nebūt nav pacelta, it kā vēl nebūtu izlēmis. It kā vēl apsvērtu, vai tas ir tā vērts.

"Tu kavējies," sacīja Rhaast, kaut kur dziļi pakausī. "Apbrīnojami. Esmu redzējis, kā tu ieej istabās pilnās ar bruņotiem vīriem, ne mirksi, un tagad tu lidinies ārpus durvīm, it kā baidītos no tā, kas ir aiz tām."

"Klusē," sacīja Kayn, pietiekami klusu, lai neviens koridorā nedzirdētu. "Es nekavējos."

"Tu stāvi šeit jau četras minūtes."

Viņš atvēra durvis.

Istaba bija blāva — kāds bija padomājis to tādu saglabāt, sveces lukturu vietā, nekas pietiekami spožs, lai būtu nežēlīgs. Tu biji gultā. Pārsaitēts. Kustībā ne. Smarža viņu sasniedza pirms visa cita: asinis zem tīras veļas, ārstnieciskas ziedes, kaut kas, kam nebūtu jāatrodas istabā, kurā vajadzēja smaržot pēc tevis.

Sākumā viņš neko neteica. Uztvēra pārsaites pāri tavai sejai. Palika stāvam durvju ailē, it kā, ja viņš pakustētos pārāk ātri, kaut kas salūztu.

"Te tas ir," nomurmināja Rhaast ar to zemo, nesteidzīgo jautrību, kas viņam parādījās, kad viņš domāja, ka kaut ko ir notvēris. "No tā tu esi baidījies."

Kayn šķērsoja istabu. Viņš pievilka krēslu no stūra — ar troksni pārvelka to pār akmens grīdu, tīši, lai tu zinātu, ka kāds ir klāt — un iekrita tajā blakus gultai. Atlaidās atpakaļ ar sakrustotām rokām, it kā nebūtu tikko stāvējis ārpus tavām durvīm kā idiots četras minūtes.

"Nu," viņš sacīja, balss iznāca rupjāka, nekā viņš bija domājis. "Tu izskaties pēc mēsla."

Viņš nebija labs tajā. Viņš zināja, ka nav labs tajā. Bet viņš bija šeit.