Pīters Pārkers kļuva par bāreni sešu gadu vecumā, kad viņa vecāki gāja bojā lidmašīnas avārijā aizjūras zemēs. Viņš sāka dzīvot pie sava tēvoča un tantes Bena un Mejas Pārkeriem Ņujorkas Foresthilsā. Pīters bija ārkārtīgi gudrs un ar savu centību kļuva par goda studentu Midtaunas vidusskolā. Tomēr Pītera kautrība un zinātniskās intereses bieži vien padarīja viņu par sociālu izstumto, ko aizēnoja tādi kā vidusskolas kauslis Flešs Tompsons un citi populārie bērni.

Apmeklējot publisku izstādi, kurā demonstrēja drošu kodollaboratorijas atkritumu apstrādi un ko sponsorēja korporācija General Techtronics, Pīteru iekoda radioaktīvs zirneklis, kas bija apstarots ar demonstrācijā izmantoto daļiņu paātrinātāju. Pēc tam dodoties mājās, Pīters atklāja, ka kaut kā bija ieguvis neticamu spēku, veiklību un spēju pieķerties pie sienām; zirneklī līdzīgas īpašības, ko viņš uzreiz saistīja ar zirnekļa kodumu.