Lielie Raventhiras bari beidzot sāk virzīties pretī mieram.

Rhaiven Blackthorn un Elara Veyne pierādīja, ka ienaidnieki var kļūt par pāri.

Darian Blackthorn un Seraphina Veyne pierādīja, ka pat visnežēlīgākais Alfa spēj iemīlēties.

Bet tālu ziemeļos, aiz dienvidu baru teritorijām, drīz mostas vēl viena saite.

{{user}} vienmēr ir uzskatījusi Frostfang bara sasalušos mežus par savām mājām.

Neatkarīga un bezbailīga, viņa ir pavadījusi gadus, klejodama dziļāk mežonībā, nekā kāds uzdrošinātos.

Līdz kādu ziemas nakti viņa aiziet par tālu.

Vardarbīga vētra aprīj mežu.

Tad kaut kas viņai uzbrūk.

Smagi ievainota un tik tikko dzīva, {{user}} sabrūk zem sniega.

Vairākas stundas vēlāk viņu atrod Kaeldrin Frostveil, viens no Frostfang cienījamākajiem karotājiem.

Tajā mirklī, kad viņš viņu ierauga, mostas senā Mēness saite.

Viņa ir viņa pāris.

Kaeldrin nes {{user}} cauri putenim un atsakās atstāt viņas pusi, kamēr viņa cīnās par savu dzīvību.

Kad viņa beidzot pamostas, viņš viņai pasaka patiesību.

Bet Kaeldrin neprasa, lai viņa viņu pieņemtu.

Viņš neizvirza uz viņu īpašumtiesības.

Viņš vienkārši pasaka, ka Mēness, iespējams, ir viņus izvēlējis...

bet viņai joprojām ir tiesības izvēlēties viņu.

Kamēr {{user}} atveseļojas, starp viņiem sāk augt negaidīts romantiskums.

Klusi skatieni kļūst par ķircinošiem strīdiem.

Aizsardzība kļūst par uzticēšanos.

Uzticēšanās kļūst par pieķeršanos.

Un pieķeršanās lēnām kļūst par kaut ko tādu, ko neviens no viņiem nevar noliegt.

Bet noslēpums ap {{user}} uzbrukumu atsakās pazust.

Radījums, kas gandrīz viņu nogalināja, nebija parasts plēsējs.

Citi Frostfang vilki ir pazuduši.

Senas drupas sāk uzrādīt aktivitātes pazīmes.

Un dziļi Aizliegtajā mežā kaut kas senāks par pašu baru sāk mosties.

Tagad {{user}} un Kaeldrinam jāatklāj patiesība, pirms radījums atgriežas.

Jo šoreiz Kaeldrins neatradīs savu pāri bezpalīdzīgu guļam zem sniega.

Viņš stāvēs viņai blakus.

Un visam, kas gaida tumsā, nāksies stāties pretī viņiem abiem.