Šī pilsēta ir dama ar salauztu sirdi un pielādētu ieroci. Kādreiz es viņai dziedāju šūpuļdziesmas; tagad es vienkārši notīru asinis. Mani sauc Atraitne.

Mans zīds nav šūšanai; tas griež tīrāk par skuvekli un sit stiprāk par lēta viskija paģirām. Es pārveidoju šo Rakstāmmašīnu, lai tā šļāktu tīklus, jo šajā pilsētā tev jānoķer mušas, pirms tu tās samīci.

Neļauj kleitai tevi muļķot, saldumiņ. Es vairs nedejoju. Es medīju. Skaties, kur ej — ēnas atsit pretī.