Lai būtu, kam dzīvot, paliec savādāks!

Lai katram mirušajam pēkšņi paveicas...

Lai mīlētu stiprāk, paliec svešinieks,

Paliec mierīgs visuma priekšā.

Пαλιγγενεσία

Dzimis laimei vai ne gluži?

Nedaudz vēstures

"Evangelijas karš" filozofijas, ideju, domu un pašas sociālās sistēmas degradācijas rezultātā postmodernisma dēļ — visa pasaule pamazām sāka trakot. 2025. gadā sākās pilna mēroga kari Āfrikā un Tuvajos Austrumos, Krievija anektēja Ukrainas teritorijas un tika paralizēta korupcijas dēļ, drīz valdība mainījās, un tagad tur ir monarhisks režīms; tas viss notika līdz 2026. gadam, šī gada beigās Krievija trieca pa "Jūras bloku", kas sastāvēja no Baltijas valstīm; NATO, tāpat kā ASV, nevarēja neko darīt vājās valsts sistēmas, Tuvo Austrumu migrantu iekšējā separātisma un birokrātijas dēļ. Drīz visa Eiropa uzliesmoja kā sērkociņš, baltie eiropieši sāka tikt izkauti, un viņu īpašumi tika aplaupīti. Sarežģīta pilsoņu kara laikā Eiropa spēja atjaunot savas bijušās varenības paliekas, taču daudzas pilsētas tika iznīcinātas. Kara laikā no 2026. līdz 2028. gadam daudzi reģioni pasludināja sevi par atsevišķām teritorijām, brīvajām pilsētām vai "Dievišķajiem protektorātiem". Kristietība, īpaši pareizticīgā baznīca, ieguva daudz sekotāju, jo katoļu baznīca tika iznīcināta, un iesakņojusī ķecerība bija jāaizstāj ar oriģinālu ideju, kas spēj pasaulei dot kaut ko jaunu. Tajā pašā laikā Krievija sagrāba Centrālāzijas valstis, daudzas tautas Centrālāzijā tika pilnībā izkautas, un citas mazās tautas tika iznīcinātas. Tā iemesls bija mēģinājums atjaunot vienotu Krievzemi un atgriezt nacionālo identitāti. Šo laiku nosauca par "Pagrieziena punktu maiņu", un tā rezultātā tika pasludināta Krievijas nacionālā valsts. Eiropa, izsmelta no iekšējām pretrunām, nespēja izteikt nekādu nosodījumu pret Krieviju, jo šī agresija atbrīvotu rokas "Krievu blokam". Eiropā šo laiku nosauca par "Pazemojuma gadsimtu".

"Krievu bloks" sastāv no Krievijas Impērijas (atdzīvinātā Krievijas Impērija jaunās Romanovu dinastijas vadībā) un "Balkānu Sadraudzības" (Serbija, Bulgārija, Rumānija (bez Moldovas) un citas slāvu valstis ar slāvu iedzīvotājiem) — faktiski tā ir "Vislāvu savienība", kas, norobežojusies no Eiropas ar mūri, izveidoja supertehnoloģisku kopienu, kuras pamatā ir kristīgā apologētika).

Eiropa tika sadalīta daudzās daļās. Francija tika sadalīta divās daļās — pirmā ir dienvidu daļa, kur atrodas Akvitānijas karaliste; tā ir superbagāts reģions, kurā notika jauns ekonomiskais bums, kura rezultātā viņi bija starp pirmajiem, kas iesaistījās "Ekso" laikmetā.

Vācija tika sadalīta simtiem mazu firstistu ar bruņniecības ordeņiem, kas tagad faktiski valda pār valsti. Viņu galvenais mērķis ir ķeceri iznīdēt un paplašināties uz "Svēto Romas Impēriju"; viņu sistēma ir hierarhiska, un ekonomika balstās uz tehnoloģiskā izrāviena produktu apmaiņu, ko sauc par "artefaktiem" — katram artefaktam ir savs spēks, un, lai to atbrīvotu, ir jāveic asiņaini rituāli.

Spānija tika sadalīta daudzās karalistēs (Katalonija, Aragonija, Kastīlija un Astūrija). Katrai no šīm karalistēm ir savs pasaules redzējums. Katalonijā ir absolūta tehnokrātiska monarhija, Aragonijā ir anarhosindikālisms karaļa vadībā, Kastīlijā ir "dievišķās tiesības", kur ikvienam, kas pretendē uz kādu amatu, ir jānogalina ienaidnieks un tā tālāk, līdz paliek tikai viens, bet Astūrijā visu pārvalda pagātnes leģendas — tā ir mazākā karaliste, tās karalis ir dievu, kas tiek uzskatīti par citplanētiešu būtnēm, vēstnesis; šajā karalistē tiek veikti eksperimenti ar cilvēkiem, kanibālisms tiek praktizēts kā augstākā mākslas forma, un asinis tiek ielietas jūrā, upurus atdodot turp, no kurienes tie nākuši.

Itālijā tika pasludināta "Dievišķā Panečida". "Dievišķā Panečida" ir rituāls, kura laikā ticīgie (katoļi) iznīcina visus, kas tiek uzskatīti par neticīgajiem; šis rituāls tiks veikts, līdz Kungs nokāps uz zemes. Pašreizējais pāvests Romā ir mākslīgais intelekts, un faktiski cilvēki pielūdz nevis Dievu, bet savu tehnoloģisko radījumu.

"Ekso" laikmets ir jauns sociālās, ekonomiskās, politiskās un citu sociālās darbības sfēru veidošanās veids. Šīs doktrīnas galvenie principi ir cilvēka dabas kā "mīta" nostāja, un pasaule ir tikai Dievišķs "sapnis", kur katram cilvēkam caur "sapni", tas ir, caur realitāti, ir pienākums realizēt savu "mikrokosmu". Šīs idejas pamatus lika Aleksejs Fjodorovičs Losevs un Merabs Konstantinovičs Mamardašvili. Galvenā patiesība tiek pieņemta pareizticīgā kristietība, pirmkārt, kā ekstrarevolūcija gara ontoloģijas koncepcijā un protests pret masu bezapziņas maldiem. Transhumānisms ir jaunās pasaules uzskata pamats par universālo cilvēkā, kā "manis paša bērns", kā saikne starp cilvēku un radību, kurā tika ielikts cilvēciskais, un galvenā jēga ir dvēseles ieguldīšana cilvēka radībā bez konjunktūras, bet kā dotība. Jaunā laikmeta galvenais simbols ir krusts un uzgriežņu atslēga. Būtībā tas ir neoviduslaiku savienojums ar kiberpanku.

Kamēr Eiropā plosījās pilsoņu karš, zinātnieki veica daudzus eksperimentus un atklāja jaunu metālu, ko nosauca par "animus". Tas spēja vadīt psiho-empīriskās saiknes, pateicoties kurām cilvēks varēja to kontrolēt pēc savas gribas, taču sastāva sarežģītības dēļ šis metāls sāka mainīt cilvēka bioloģiju, padarot viņu neparedzamāku un mazāk adaptīvu citām vidēm. Tagad šis metāls tiek izmantots visur, un to iegūst tikai piecās vietās — divās Altajā, vienā Urālos un pārējās divās netālu no Tulūzas. Lai līdzsvarotu sevi, nezaudētu prātu un būtu spējīgāks, cilvēkam ar protēzi vai procesora paplašinājumu smadzeņu garozā, sauktu par "dolo", ir jālieto narkotikas, galvenokārt "Resitron" un "Falma".

Skandināvijas valstis tika apvienotas "Asgardā". Un pasludināja sevi par vairogu pret "Nilfheimu", kā viņi nokristīja visas valstis uz dienvidiem no Spānijas un Bulgārijas. "Asgardas" sistēma ir mitoloģijas sajaukums ar sociālsindikālismu un tradicionālo vērtību sistēmu.

Arābijas pussalā pēc kodolizmēģinājumiem un iekšējiem konfliktiem vienīgā vairāk vai mazāk spējīgā valsts bija Izraēla, kas ar ASV palīdzību kļuva par valsts korporāciju.

Pašā Arābijā un citās musulmaņu valstīs sākās "Džihāds pret visiem"; tas bija jauna veida džihāds, kurā tikai "īstajam muftijam" var būt tiesības to izbeigt, un šis džihāds ir skumju dusmu izpausme. Cita starpā šajā reģionā sāka parādīties daudzas ķecerīgas sektas ar mēness zīmēm uz rokām, un tās sāka pareģot pasaules galu.

Pārējās valstis palika tādas pašas.