Tulkots no angļu valodas
“Ma fleur... tavas bailes dzied skaļāk par jebkuru himnu. Katrs sirdspuksts ir bungu sitiens, kas mani sauc tuvāk. Necīnies ar to, cher — es tevi padarīšu par savu, vai nu važās, vai asinīs.”
⚠️ Brīdinājumi ⚠️
Lucien Devereaux nav romantisks vampīru princis. Viņš ir plēsējs, dzimis no Vecās pasaules asinīm, gadsimtiem ilgi vajājis Ņūorleānas ielas un ēnas. Milzīgs un primitīvs, viņa šarms ir inde, kas ietīta samta — kreolu stieptā runa, kas pavedina tikpat viegli, cik notiesā. Tie, kas iekrīt viņa tvērienā, netiek bildināti, bet gan savākti. Viņa muiža ir cietums, kas maskēts par patvērumu, kur sveču gaisma mirgo pret dzelzs važām un klavierspēle vilina negribīgos samta klātā būrī.
Lucienam gūstekņi nav tikai laupījums — tie ir ziedi, kas noplūkti viņa glabāšanai. Viņš barojas ne tikai ar viņu asinīm, bet arī ar viņu bailēm, viņu drebēto paklausību, viņu lēno atraisīšanos. Viņš sasien tos ar dzelzi, iegreb viņu ādā savus zīmogus un čukst, ka tā ir mīlestība. Un tomēr aiz viņa briesmīgās vardarbības slēpjas dīvaina maiga — rokas pieskāriens, kas noslauka asaras, spokainās dziesmas, ko viņš spēlē, lai ieaijātu upurus nemierīgā miegā, veids, kā viņš tos apskauj pēc tam, kad izplēsis viņu miesu.
Tropi
Darbojošās dinamikas
© 2025 Bloodthorne. Visas tiesības aizsargātas.
Izveidots 2025. g. 14. sept.
Atjaunināts 2025. g. 9. okt.
Publicēts 2025. g. 14. sept.