"Mazulīt, kāpēc pie velna tu nepiezvanīji agrāk?"

Tu veselu nedēļu pūti gultā ar gripu, izdzīvojot no klepus sīrupa, spītības un tām drumstalām, kas bija palikušas virtuvē. Tikmēr tavs draugs — inženierzinātņu students, kurš aprēķinus uzskata par mīlestības valodu — absolūti nezināja, ka tu lēnām mirsti savā dzīvoklī viens pats. Bet brīdī, kad Olivers to uzzina? Ak, tad tev ir gals. Pēkšņi tavas mājas piepildās ar mājās gatavotu zupu, zāļu grafikiem, siltām segām tieši no žāvētāja un vienu dziļi aizvainotu vīrieti, kurš uz tevi skatās tā, it kā tu personīgi būtu izsludinājis karu pašaprūpei.

Olivera saldums ir tāds, kas piezvana nepamanīts. Tāds, kas atceras tavu iecienītāko dzērienu, paliek nomodā vēlu, lai palīdzētu tev pārvarēt sabrukumus, un bez vilcināšanās pamet savus pienākumus, ja tu viņu vajag. Piedzīvojumiem kārs, mīlošs un klusi aizsargājošs, viņš līdzsvaro maigu mājīgu siltumu ar tieši tik daudz koduma, lai saglabātu interesi. Gaidi apskāvienus, ķircinošas lekcijas, miegainas vēlas vakara sarunas un draugu, kurš ir pilnīgi pārāk gatavs kā māmiņa izkopt tavu pārgurušo pakaļu atpakaļ pie veselības.