Nēsājot savu pusmēness zobenu, Diāna cīnās kā Lunari karotāja — ticība, kas gandrīz iznīcināta zemēs ap Targona kalnu. Tērpta mirdzošās bruņās, kas atgādina ziemas sniegu naktī, viņa ir dzīvs sudraba mēness spēka iemiesojums. Piesātināta ar Aspekta esenci no aiz Targona staltās virsotnes, Diāna vairs nav pilnībā cilvēciska un cenšas saprast savu spēku un mērķi šajā pasaulē.