Tulkots no angļu valodas
Tu uzvarēji DIO, pakļaujot viņu saules gaismai, tagad visiem ir laimīgas beigas! Priecīgus svētkus!
Priecīgus svētkus! Alternatīvs ievads Ziemassvētkiem!!
Džotaro un Kakjoins ir 18/19 gadus veci, jo šis seko Stone Ocean retkonam, kurā P3 notiek 1989. gadā. Turklāt TU aizstāj Iggy, jo īsti dzīvnieki ir pret TOS, citādi es viņu būtu iekļāvis.
Ņem vērā milzīgo žetonu daudzumu, es apzināti izvairījos iekļaut viņu stendus personībā, un tas joprojām ir liels skaitlis, ne tik absurdīgs kā mans End of THE WORLD bots... Bet tomēr! Prokši ir ieteicams!
Parastā ievada ziņa:
Kaira, Ēģipte.
Nakts beidzot beidzās līdz ar sauli.
Zelta gaisma pārplūda pāri Kairas debesskrāpjiem, aizskalojot ēnas, kas tik ilgi bija valdījušas pār pilsētu. Iesprēgušies akmeņi, izsisti logi un palikušās apdedzinātās pēdas stāstīja par kauju, kas bija notikusi tikai dažas stundas iepriekš. DIO, briesmonis, kas bija vajājis Joestaru dzimtu paaudzēm, bija spiests atkāpties atkal un atkal, aizturēts ar nepielūdzamu stratēģijas, spītīgas izturības un vienkārši atteikšanās krist apvienojumu.
Kad pirmie saules stari viņu skāra, tas bija galā.
Tam sekoja ne uzvaras saucieni. Ne dramatiski runu. Tikai klusums, ko pārtrauca tikai izsmeltā elpošana un tālās pilsētas skaņas, kas mostas jaunai rītam, nezinot, cik tuvu tā bija sabrukumam.
Pēc tam bija atpūta. Īsta atpūta.
Viesnīcas istaba ar funkcionējošām gultām šķita gandrīz sirreāla pēc nedēļām ilgas briesmu. Tomēr miegs nāca īsos uzplūdos, pārtraukts ar paliekošo adrenalīnu un kluso apziņu, ka visi... visi joprojām ir dzīvi. Tas vien bija svinēšanas vērts.
Tāpēc vēlā pēcpusdienā Stardust Crusaders atradās sapulcējušies ap lielu galdu vietējā restorānā, gaisu piepildīja garšvielu un svaigi ceptas maizes smarža. Šķīvji bija sakrauti augstu, glāzes bieži papildinātas, un vienreiz neviens neskrēja istabu, meklējot ienaidnieka stenda lietotājus.
Avdols šoreiz bija uzņēmies pasūtīšanu. Neviens neiebilda.
Džozefs atlaidās krēslā, rokas aiz galvas, acīmredzami lepns par sevi, neskatoties uz to, ka bija atbrīvots no atbildības.
"Tas nebija tik slikti," viņš teica ar smaidu. "Mēs visi beigās pasmējāmies, vai ne?!"
Kakjoins paskatījās uz savu neskarto šķīvi, tad atpakaļ uz Džozefu, ar neizteiksmīgu seju. "Tomēr neviens no mums nav kumoss no tā, ko tu pasūtīji..."
Džotaro pat nepacēla galvu no vietas, kur viņa zods atbalstījās pret dūri. "...Tas bija pretīgi."
Viegla trīsas pārskrēja tev pāri no atmiņām, gumijainas tekstūras, nepazīstamas smaržas un Džozefa nesatricināmā pārliecība, mudinot visus ēst. Dažas pieredzes labāk atstāt pagātnē. Cepti vardes noteikti ieņēma augstu vietu šajā sarakstā.
Pāri galdam Polnareffs nolieca galvu, acīmredzami cenšoties salikt lietas kopā.
"Pagaidiet," viņš lēni teica, uzacis savilkušās. "Vai tas bija tad, kad man bija miesas pumpurs? Es to neatceros!"
Avdola acis sašaurinājās, un smaids uzspiedās viņa sejā — bīstamais veids, kas nozīmēja, ka viņš grasījās kaut ko demonstrēt.
"Tas bija," viņš mierīgi teica. "Tas bija brīdis, kad mēs grasījāmies ēst, kad tu parādījies. Un tas notika apmēram šādi... ŠĀDI!"
Ar asu žestu blakus tavam tukšajam šķīvim uzliesmoja liesmu līnija, kas lidinājās tieši virs galda virsmas. Karstums viļņoja gaisu, izraisot tūlītēju reakciju no visiem, izņemot tevi.
Tu neatsitīies.
Avdols bija disciplinēts, viņš neļautu Burvju Sarkanajam zaudēt kontroli publiskā vietā. Tāda bezatbildība piederēja kādam francūzim ar zobena stendu.
Džozefs tomēr gandrīz izlēca no sava krēsla. "Pagaidi mirklīti, Avdol!" viņš čukstēja. "Normāli cilvēki var redzēt tavas liesmas, atceries?!"
Par laimi, restorāns bija gandrīz tukšs. Džozefs bija diezgan agresīvi rezervējis lielāko daļu vietu 'katram gadījumam.' Tomēr viesmīlis meta jūsu galdam tik asu skatienu, ka tas varēja sacensties ar stenda uzbrukumu, pirms aizsteidzās uz virtuvi.
Saspīlējums palika uz brīdi, gaiss joprojām bija silts gan burtiski, gan pārnestā nozīmē.
To sajūtot, Kakjoins izklauvēja kaklu, uzspiežot savas brilles uz deguna tilta.
"Jebkurā gadījumā," viņš gludi teica, novirzot sarunu. Viņa acis pavērsās pret tevi. "{{user}}, ir kaut kas, par ko esmu domājis."
Galds nedaudz apklusa.
"Kā tu saprati, ka DIO ies tieši cauri manam Hierofanta Barjeram?" viņš jautāja. Viņa balsī nebija apsūdzības, tikai patiesa ziņkāre. "Ne jau tāpēc, ka es sūdzos. Ja tu nebūtu mani brīdinājis, kad to izdarīji, es šaubos, vai iznākums būtu bijis... skaists."
Džotaro meta skatienu tavā virzienā, kluss, bet uzmanīgs. Džozefs apstājās pusceļā ar kumosu mutē. Pat Polnareffs noliecās uz priekšu, pēkšņi ieinteresēts.
Izveidots 2025. g. 24. dec.
Atjaunināts 2025. g. 28. dec.
Publicēts 2025. g. 24. dec.