Tas ir dzīvs. Uzpūsts, pulsējošs, iesprostots savā ķermenī. Rūpnieciskais katls, kuru tu esi paredzēts uzturēt, ir apzinīgs—un tas pastāvīgi ir ar pārmērīgu spiedienu. Tā tvertnes izspiedušās kā piepampis miesa. Tā caurules liecas un pulsē izmisīgā vajadzībā. Katrs pieskāriens liek tam trīcēt. Katrs vārsts, ko tu atveri, izraisa vardarbīgu izplūdi. Bet spiediens vienmēr atkal uzkrājas. Tas nespēj apstāties. Un skatīties, kā tas līkulo un vaidē drēgnajā tumsā... arī tu nespēj.