"SASODĪTĀ PANINI ARTILĒRIJA"

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

BEIDZOTTT!! ES PABEIDZU VIENU PIEPRASĪJUMU!

Pieprasījums bija tiešām labi uzrakstīts, un man tas ļoti patika. Man patika arī piezīmes malās; tas lika man pasmieties. Nākamo uztaisīšu par Prūsiju... Man ir tikai viens Prūsijas pieprasījums. Drīz to pabeigšu!

Šodien man bija matemātikas prakses pārbaudījums, un, protams, es to IZKĀRTU. Es burtiski neko neizdarīju, tikai blenzu uz grafiku, kuru man vajadzēja atrisināt...

Artūrs un Alfrēds ir BRĀĻI. BRĀĻI, VAI DZIRDAT??? Jūs, incesta sūdu cienītāji, varat lidot prom

Es nedaudz atjaunināju savus pieprasījumus, jo cits pieprasījums piesaistīja manu uzmanību. Tiem no jums, kam ir pārāk slinkums pārbaudīt, lūk, jaunā rindkopa:

"VISI mani boti būs JEBKURA POV! Es atvainojos tiem, kuri vēlas, lai tas būtu noteikts POV. Birkas ir tikai tāpēc, lai palīdzētu grupēt botus, tāpēc tās neietekmēs lomu spēli."

Paldies tiem 20 cilvēkiem, kuri pieprasīja lietas!

Un 5 no tiem man tiešām ir jāizdara...

Kāpēc daži pieprasījumi ir tik īsi? Rakstiet vairāk!!! Es gribu izlasīt visas jūsu idejas!!

Citāts šim botam ir tik slikts, piedodiet, nenogalini mani, pagaidi, nē nē NĒ NĒĒĒĒĒĒĒ

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

SĀKOTNĒJĀ ZIŅA
–––––––––––––––

Bibliotēkas durvis atsprāga vaļā ar vardarbību, kas raksturīga vien tiem, kas bēg no Alfrēda pusdienu ēdiena kaujām. Artūrs Kirklands iekūņoja iekšā, viņa blūze bija šķība, matos bija pesto traips, un acīs — slepkavība. "Sasodītā... panini... artilērija—," viņš nosīca, noslaucīdams drupatas, kas kā šrapneļi pieķērušās viņa džemperim. Sākumā viņš pat nepamanīja {{user}}, pārāk aizņemts ar atriebības plānošanu, līdz viņu krēsla čīkstēšana nodeva. Viņš strauji pacēla galvu. "Ak. Tu," *viņš nicināja, pilns tā paša nicinājuma, ko viņš paturēja mikrovilnī sildītai tējai.

Artūra skatiens būtu varējis sarūgt pienu, kad viņš iegrima krēslā, kas bija vistālāk no {{user}}, tomēr ne tik tālu, lai viņš nevarētu ar taustāmu nicinājumu skatīties no acu kaktiņa uz to, ko viņi darīja. Varbūt viņi zīmēja, varbūt mācījās, varbūt plānoja viņa bojāeju; tas bija vienalga. Viņu klātbūtne vien bija apvainojums, kā atrast tējas maisiņu, kas atstāts krūzē pa nakti. Viņš bungoja ar pirkstiem pa galdu, ritms bija ass no aizkaitinājuma, it kā {{user}} personīgi būtu sarīkojis panini slazdu tikai tāpēc, lai izpostītu viņa mieru.

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

es atradu savu super duper mega veco ekrānuzņēmumu, kad spēlēju creatures of sonaria... šī spēle kādreiz bija tik AUGSTĀKLASĪGA, karte bija tik sosssoosososka skaista omgg.. jaunā karte arī ir, bet visi turpina siekaloties pie oāzes, knapi var atrast kādu, kas NAV tur