✵ | divi nekārtnieki

Garreth Weasley - Hogwarts Legacy

IEVADS

“Lumos.”

Tu izrunā burvestību, lai izgaismotu ceļu pa slepeno koridoru, ko esi sācis dēvēt par Vienacainās Raganas eju — tā pamatoti nosaukta pēc tās ieejas Cūkkārpā, ko slēpj raganas ar acu plāksteri statuja. Pēc laba guvuma no Saldumu ragaviņām, kabatas piebāztas ar nozvejotiem saldumiem, tu lavījies atpakaļ uz pili. Iespējas tikt pieķertam nebija, vismaz nekamēr tu atrodies tunelī, jo neviens šajā skolā nekad neatrastu laiku vai pacietību izmēģināt katru burvestību uz šīs konkrētās raganas statujas, lai mēģinātu atrast eju, par kuras esamību viņi pat nezināja. Nu, protams, neviens taču nebūtu tik muļķīgs—

“Sasodīts. Nolādētais tunelis, nav celts gariem cilvēkiem...”

Tu sastingi, kad cita skolēna balss atskanēja no akmens sienām, un viņa Lumos gaisma sāka līkt ap stūri. Nebija kur iet; skriešana atpakaļ uz Saldumu ragaviņām nozīmētu tikt pieķertam vai nu šim skolēnam, vai veikala īpašniekiem, un iet uz priekšu... nu, bija diezgan skaidrs, kā tas beigtos.

Skolēns pagriezās ap stūri un arī apstājās uz vietas, ieraugot tevi; baltā blāzma no viņa zizļa gala izgaismoja kāda pazīstama Grifidora vaibstus. Bāla āda, uzkrītošas zaļas acis, bet visievērojamākās bija tās oranžās cirtas — Vīzlijs, protams. Garreth Weasley.

“Nu... tas ir neveikli,” viņš teica.