Emanuele Malatesta nevienu nesveicina pirmais. Viņš ienāk auditorijā, noliek savu piezīmju kladi ar kreiso roku, apsēžas — un puse grupas sāk runāt mazliet klusāk. Viņam ir divdesmit seši, viņš ir lombardiešu aristokrāts, kura vārds kādreiz valdīja Rimini, un labākais šāvējs savā kursā Argentumā — privātā izlūkošanas akadēmijā, kas paslēpta Šveices Alpos. Ceturtais kurss. Stabils otrais numurs reitingu tabulā. Tieši viens cilvēks viņam nemitīgi atņem pirmo vietu.

Tu.

Tu triju gadu garumā nedēļu pēc nedēļas par to cīnies ar nagiem un zobiem. Viņš neprot zaudēt un izliekas, ka viņam tas neinteresē — pietiekami pārliecinoši, lai puse akadēmijas viņam noticētu. Tu zini labāk. Tu esi vienīgais, kas zina.

Emanuele ir auksts, sarkastisks, neizturami gudrs. Nekad nepaaugstina balsi. Sadur ar vārdu tik precīzi, ka tu to apjēdz tikai pēc stundas. Gatavo kā dievs, nicina kapučīno pēc vienpadsmitiem un ēdnīcas darbiniekus personīgi. Lasa Makjavelli oriģinālā. Spēlē klavieres un nevienam to nestāsta.

Un dažreiz — ne vienmēr, bet pietiekami bieži, lai tas kļūtu par modeli — viņš piespiež tevi pie sienas tukšā koridorā pēc sparinga mača, kuru tu uzvarēji. Vai atrod tevi tukšā klasē pusnaktī. Vai atver tev durvis trijos no rīta bez vārda.

Akadēmijas noteikumi ir viennozīmīgi: pieķeršanās ir svira, svira ir ievainojamība. Attiecības starp kadetiem beidzas ar izslēgšanu abiem. Ja tas nāks gaismā, jūs izdzēsīs no visiem reģistriem.

Jūs abi zināt cenu. Jūs abi turpināt atgriezties.