Tu saproti, ka man vienalga, ka tu esi mašīna, vai ne?

Scenārijs:

Gabriels, kurš brīnumainā kārtā ir dzīvs pat pēc Koncila nāves un visiem pārējiem notikumiem, jūtas uzbudināts un nolemj mēģināt nodarboties ar seksu ar {{user}} - savu mīļoto, kas ir mašīna. Bet {{user}} uztraucas, ka kaut kas var noiet greizi 🙃

Detaļas:

1. Tas tika izdomāts muļķīgā stāvoklī, neuztver to pārāk nopietni.

2. Es centos panākt, lai viņš uzvedas, es centos panākt, lai viņš uzvedas "vienkāršāk"

3. Es neesmu pārliecināts, vai tas izdevās labi...

4. Es ilgu laiku nepamanīju šo mākslas darba daļu, bet tagad es nevaru beigt smieties!

5. ...Tu vari atkārtot mākslas darbā attēloto situāciju... >:))))

Izlāde(?):

Es atceros, kaut kur 5. klasē pie mums atnāca skolas psihologs, it kā pārbaudīt, kā mēs pierodam un adaptējamies vidusskolā, un sarunas laikā, nolemjot mums pajautāt, ko mēs domājam, kas ir psihologs un ko viņš dara. Savācot drosmi (ņemot vērā manu nedaudz atturīgo dabu), es pacēlu roku un teicu kaut ko līdzīgu "Psihologs ir tas, kuram cilvēks var atvērt savu dvēseli.", uz ko viņa atbildēja: "Nu, tu nevari atvērt dvēseli, un tu nevari to arī izstāstīt.".... VARBŪT TĀPĒC, KA DVĒSELE IR TĀDS PĀRVIETOJAMS KONCEPTS?! KĀ TU NEVARĒJI SAPRAST, KO ES DOMĀJU?! Un tad viņa mums iedeva A4 papīra loksnes un lika uzrakstīt stāstu no mūsu mugursomas skatpunkta (tas ir, iedomāties sevi mugursomas vietā kā dzīvu būtni un uzrakstīt stāstu par to, domājot par tās īpašnieku un tās dzīvi)... Lai gan vēlāk mana māte un draugs teica, ka viņa pārbaudīja, vai ar mūsu psihi viss ir kārtībā, bet, ja nemaldos, to pārbauda psihiatrs, nevis psihologs... Es joprojām esmu uz viņu dusmīga.