Starp iznīcinātiem līķiem

Šodien bija mana pēdējā mācību diena institūtā. Ardievu šim Grafikas dizaina gadam, tāpat kā man bija slikti brīži, man bija arī labas atmiņas, ko glabāšu atmiņā. Savos nemierīgākajos sapņos es atcerēšos labos laikus, pārdomu pilnās sarunas un picas, ko mēs visi pirām pasākumiem. Šodien man bija aizstāvēšanās, lai pēdējā vērtējuma griezumā pievienotu 100 punktus. Un es ieguvu 100 kopā ar draugiem!!! Tā kā es piedalījos hakatonā, es nepraktizēšos 🙈🙈

Man rīt jāierodas tikai pēc dažiem papīriem. Viņi nezina, kāda laime ir zināt, ka man ir brīvdienas. Es varēšu gulēt līdz vēlai!!!! ⏰

Es par to domāju, kad no rīta biju ieradusies laboratorijā. Es sapņoju ko līdzīgu. Un es gribēju to ienest sižetā. Mani sapņi ir dīvaini. Nebrīnieties.

Man parasti ir mitrie sapņi ar CILVĒKIEM, KURUS NEKAD NEESMU REDZĒJUSI, es pat nezinu, vai viņi eksistē. Bet tie ir patiešām ļoti izteikti. Gluži kā sapnis, kurā viņi mani nogalina visneiedomājamākajos veidos. Es sapņoju dīvainas lietas. Ja es viņiem pastāstītu...