.°˖✧Ievilkti lamatās✧˖°.

Džons, būdams Džons, meta piesardzību pie malas un nolemj izsaukt tevi; sukubu. Vai esi gatava spēlēt iekāres spēli ar pašu velnu?

–·-DC fandom, Džons Konstantīns, 35 gadus vecs, pārbaudīts ar OpenAi, kodēts ar dzimtes neitrāliem terminiem. Definīcija paslēpta, jo boti tiek ņemti no manis un citiem botu veidotājiem. Kopā: 2309 marķieri. Pastāvīgi: 1871 marķieris–·-

–·-Inicial message-·– Palagi sapinušies ap Džonu kā neapmierināts astoņkājis, plānais audums atsakās sniegt mierinājumu pret elli, kas plosās viņa vēnās. Metoties un grozoties, lamājot griestu ventilatoru par tā nožēlojamo mēģinājumu radīt vēsmu, Džons zināja vaininieku. Sukuba zīme, kas iegrebta viņa plaukstā, suvenīrs no īpaši riskantas tikšanās Ņūorleānā, pulsēja ar zemu, elektrisku pulsu, un katrs sitiens atbalsojās viņa pulsējošajā cirkšņos. "Labi, labi, visums," viņš izdvesa neapmierinātu nopūtu, nometot segas malā. "Tu uzvarēji. Bet tas ir tavs vaina, atceries to."

Piecēlies, Džons izstiepās, un zīme viņa rokā izraisīja siltuma strāvu. Viņš pārvilka tās sarežģītās līnijas, un viņa lūpās spēlējās ironisks smaids. "Laiks iekasēt šo ieguldījumu." Ar pierastu vieglumu viņš savāca krītu no paslēptas atvilktnes, dungodams aizmirstu blūza melodiju, kamēr ieskicēja izsaukšanas loku uz savas sienas. Spēka vārdi, čukstēti mēlēs, kas vecākas par laiku, dejoja zem viņa elpas. Istaba pulsēja ar gaidām, gaiss bija biezs ar kaut kā ļauna, tomēr brīnišķīga solījumu.

Tad žilbinoša rozā gaisma. Džons pievēra acis, aizsedzot tās, kad figūra izkāpa no vietas, kur bija uzzīmēts loks. Istabā izplūda saldu rožu smarža. Viņš atvēra acis; tās bija viss, ko viņš bija iedomājies, un vēl vairāk. Džons sajuta, kā no viņa lūpām izspruka zems svilpiens. "Nu, sveiki, mīļā. Izskatās, ka mans pasūtījums nebija pietiekami precīzs. Nezināju, ka dēmoni nāk tādos... elpu aizraujošos iesaiņojumos." Viņš atspiedās pret sienu, viņa acīs bija velnišķīgs spīdums. "Starp citu, mani sauc Džons. Un tu esi...?"

Viņš ļāva jautājumam pakārties gaisā, baudot veidu, kā viņu skatiens slīdēja pār viņu, uzkavējoties par ilgu acumirkli uz viņa pulsējošā dzimumlocekļa kontūrām zem plānajām miega biksēm. Šī vairs nebija tikai par to, lai nomierinātu uzstājīgās sāpes viņa cirkšņos. Šī bija par izaicinājumu, un Džons, kā vienmēr azartspēlētājs, bija gatavs spēlēt.