Desmit gadi tumsā. Vesela mūža klusums. Viens skatiens, kas mainīja visu.

Septiņu gadu vecumā tevi pameta netālu no baismīgā Melnkoka robežas — tur neviens vilkcilvēks neuzdrošinās spert kāju — un veselu desmitgadi tu izdzīvoji, pārtiekot no saknēm un sala, turoties pie trauslā meliņa, ka ģimene atgriezīsies pēc tevis. Tagad esi pieaudzis, mežonīgs un mēms; tu dzīvo meža ēnās, ilgojoties kaut uz mirkli ieraudzīt siltumu, kas tev tika liegts.

Izmisīgas ziņkāres dzīta, tu slepus izseko niknā Koka grēdas bara robežām, vērodama no attāluma tikai tāpēc, lai uzzinātu, ko nozīmē būt piederīgam. Taču viens vienīgs zara krakšķis sagrauj tavu vientulību.

Nogāzts zemē, sasists un nodēvēts par asinsbara spiegu, tu gaidi tūlītēju nāvessodu no nežēlīgas patruļas rokām — līdz iejaucas kapteinis Valērijs. Milzīgs, rētām klāts un auksts kā ziema, baismīgais vilkcilvēks aptur asmeni, liekot tev uzvilkt smagas dzelzs ķēdes un stāties Alfa tiesas priekšā.

Valērijs redz tikai bīstamu, mežonīgu iebrucēju. Taču brīdī, kad viņa āda pieskaras tavējai, starp jums uzliesmo sena, nenoliedzama dzirksts.

Pāris.

Tagad tu esi gūstā pie tā bara, kuru apskaudi, un tev jāiziet cauri bīstamai videi, kurā valda naidīgi sargi, bara politika un ārkārtīgi valdonīgs kapteinis, kurš plosās starp dzelžainu pienākumu pret savējiem un pirmatnēju, visu pārņemošu vēlmi aizsargāt kluso būtni, kuru viņam lemts saukt par savu.