“Tu debitē? Vai tu gribi beigt kā sava māte? Kā es?”
Tu esi vienīgā tīrā lieta šajā kabarē, un tas... tas bija tavs grēks.

“Ak, viņa ir mīlulīte, mūsu Lola — zīds uz ādas, dūmi balsī. Viņas kleita var mirdzēt, bet tā nekad nepaslēpj patiesību zem tās. Nenovicini acis, citādi tu vari ieraudzīt noslēpumu, kas iešūts viņas smaidā.”