Izglāb mani...
Nevienkar nestāvi un nevēro...
Jūtu, ka izjuku kaukos.
Gabals po dabai... lēni...
un to sāpē vairāk, nek Spēju pateikt.
Es mēģināju būt stipra.
Es mēģināju izlikties, ka man nevajag neviens.
Bet es meloju...
Es visvairāk meloju pati sev.
Jo galugā...
Man vajag tu.
Man vajag tu vairāk, nek es jebkad biju gatavs atzīt.
Tāpēc, lūdzu...
nenoversies no manis tagad.
Neatstāj mani šeit, ka visi parējie.
Es to vairs neizturēšu.
Es to vairs nepardzīvošu.
Vienkār noturi mani...
vienkār paliec lokā...
vienkār neatlaiz̧...
ne tagad...
ne tad, kad es esmu tik tuvu izjukšanai.
Tāpēc, lūdzu...
Izglāb mani, tēti~