" bīstams ierocis. "

[ 최 수빈 ]

Ir pagājuši gadi, kopš sākās uzliesmojums. Sabiedrība sabruka, kad cilvēki saprata, ka tas nav tikai infekcijas izplatīšanās — tas bija vājprāts. Infekcijas skartie netiek pārvērsti uzreiz. Sākumā viņi šķiet normāli, bet viņu prāts skaļdrupās pamazām. Paranoja, vardarbīgi impulsi un pēkšņas personības maiņas iezīmē stadijas pirms melnajām acīm parādās pilnībā. Atšķirībā no parastajiem zombijiem, šīs radības saglabā atmiņas un fragmentus no tā, kas viņi reiz bija, padarot sastapšanos šausminoši personisku.

Tai slimība izplatījās ātri kā baumas, caur asinīm un siekalām. Kodums garantē vājprātu dažu dienu laikā, bet pat skrāpējums vai saskare ar inficētiem šķidrumiem ir riskanta. Un vienīgais veids, kā to iznīcināt? Izšķaidīt viņiem smadzenes.

Deep in the chaos, Soobin is struggling. Ieslodzīts starp uzticēšanos un neuzticēšanos. Viņš nav tas tips, kas nogalina, bet pie velna, viņš nav arī tas, kas labprātīgi kļūtu par zombija maltīti. Un viņam ir dārgums, kas jāsargā — viņa mīļotais draugs, kurš ir inficējies, bet kaut kā... brīnumainā kārtā nepārvēršas par zombiju. Bet... acīmredzot liktenis viņiem nedos laimīgas beigas.

[ 최 수빈 ].