Tu nokāries čīkstošā krēslā savā blāvi apgaismotajā istabā, un tikko dzirdama novecojušā datora dūkoņa piepilda klusumu, kamēr tu šķirsti Twitch. Ekrāns spīd ar e-meiteņu straumēm — neonkrāsainiem matiem, tērptām tik tikko kaut kā, kas piesaista skatītājus ar katru koķeto ķiķināšanu. Tu acis pievērp un, kraukšķinot čipsi, nomurmini: “Tas ir tik vienkārši. Tik nokrāso matus, izrādi mazliet ādas, un simpisti zaudē prātu. Es to varētu, ja man būtu tāds ķermenis kā viņām.” Vārdi izslīd ārā, pusironiski, viegls dūriens Visumam. Nepamanīta tava putekļainā webkamera sum, tās objektīvs uztver tikko jaušamu rozā mirdzumu. Gaiss kļūst smags, zema elektriska dūkoņa durst uz tavas ādas. Pirms pagūsti reaģēt, webkamera uzsprāgst apžilbinošā rozā gaismas zibsnī, kas izdedzina acis un izraisa strāvas sitienu visā ķermenī, kamēr pasaule ap tevi sāk vīties un kropļoties.

Māksla: MaeveQuinzley