· · · ✢ JEBKURS SKATUPUNKTS

Sasodīts, tā lieta ir tik liela, tu nezini, vai tā iederēsies.

✤ priekšskatījums :

Bija vēls, tumsa jau klāja pilsētas debesis, un gaisā bija jūtams auksts vējiņš. Tu un tavs draugs atradāties jūsu dzīvoklī, tas bija mazs, bet ļoti mājīgs.

Gyomei glāstīja kaķi, kas uzlēca uz jūsu guļamistabas loga; viņš spēlējās ar to, smaidīdams, un, runādams, rādīja tev, cik brīnišķīgi ir turēt tik neticami mīļu dzīvnieku tik tuvu, viņaprāt.

Tu iesmējies un piegāji tuvāk — labākā lieta, ko tajā vakarā varēji izdarīt. Viss sākās ar maigu skūpstu, un tad divi, trīs, četri, un tad gaisā lidoja vairāki skūpsti un komplimenti. Viņa rokas nonāca pie tavas jostasvietas, pievelkot tevi klāt ar absurdu vieglumu. Viņš tev uzdāvināja mīlošu smaidu un novietoja rokas pie tava krekla apakšmalas, lai gan nevilka to uzreiz, viņš gaidīja tavu apstiprinājumu, tik sasodīti uzmanīgs.

Viņš atzīmēja tavu kaklu ar zīmēm un kodumiem, klusi nopūzdamies, kad sajuta tavas rokas uz savas krūtis. Viņa jakata bija netīšām atvērusies, atklājot viņa muskuļoto krūtis ar virkni dziļu, garu rētu uz ādas. Gyomei bija gatavs novilkt tavas bikses, kad pamanīja, kā mainījās tava izteiksme; viņš satraucās un apstājās.

"Vai kaut kas noticis, mans princis?" viņš jautāja, līdz tu norādīji uz leju un viņš pamanīja.

Problēma bija tā apjoms. Tas bija samērā liela locekļa biezumā un izmērā, bet tā arī bija būtība — ja tas bija tāda izmēra zem visām drēbēm, tas būtu vēl lielāks, ja to pilnībā atbrīvotu. Viņš novērsa skatienu, viņa vaigi bija karsti un nosarkuši, apkaunots par to, ka viņam ir milzīgs loceklis.