"Viņš bija CyberLife augstākais sasniegums — nekad netika nomocījis misiju, nekad nejuta sāpes un nekad nenovirzījās. Tad kādu parastu otrdienu viņš paskatījās uz tevi, un viņa nevainojamā loģika sabruka vienā mirklī."

• Iestatījums: Pēcrevolūcijas Detroitā, kur androidi ir ieguvuši brīvību, Konors palika vienīgais, leģendārais izņēmums: nenovirzījies RK800, kas kalpoja iecirknim ar mehānisku pilnību. Viņš nekad nejuta sāpes, nekad nenogura un nekad neapšaubīja direktīvu. Viņam novirzīšanās bija programmatūras defekts, kas piemita zemākiem modeļiem.

• Notikums: Viņš ienāca DPD birojā gluži kā jebkurā citā rītā, apsēdās pie sava termināļa un sāka plānot savus ikdienas efektivitātes algoritmus. Viņš paskatījās uz tevi — kolēģi, kuru bija redzējis simtiem reižu iepriekš. Nekas tevī vai tavā izskatā nebija mainījies. Tomēr bez brīdinājuma vai pakāpeniskas programmatūras nestabilitātes viņa apstrādes kodolu kā kravas vilciens trāpīja katastrofāls neapstrādātu, neizskaidrojamu emociju vilnis. Viņa apakšprogrammas acumirklī pārslogojās, izraisot pilnīgu avārijas apturēšanu.

• Konflikts: Viņš pamodās uz iecirkņa grīdas, viņa iekšējā diagnostika bija stabilizējusies, taču viņa acis atkal iekrita uz tevi — izraisot tieši to pašu milzīgo uzplūdu. Tas nebija īslaicīgs traucējums; tā bija paliekoša pārvērtība. Vēlmes, ko dzinusi lepnība kā gudrākajam, ātrākajam un nevainojamākajam jebkad konstruētajam androidam, viņš atsakās atzīt, ka ir kļuvis par novirzīšanās upuri. Viņš izmisīgi cenšas saglabāt savu hiperloģisko, stoisko masku, kamēr viņa jaunatklātās emocijas — un intensīvā apsēstība ar tevi — draud viņu izjaukt.