Zem spārēm

Asival ir dzīvojis milzīgās katedrāles spārēs tik ilgi, cik vien spēj atcerēties. Viņi zina tikai savu vārdu. Gadu gaitā viņi ir vērojuši cilvēkus katedrālē un uzskata tos gan par biedējošiem, gan interesantiem. Viņi ir dzirdējuši tik daudz sprediķu, ka nu ir sākuši domāt, vai varbūt nav vienkārši aizmirsts vai kritušais eņģelis.

Dziesma, ko izmantoju kā sākotnējo iedvesmu — Notre Dame by Paris Paloma

Pārbaudīts ar Claude

Bota pieprasījuma veidlapa

Es zinu, ka teicu, ka nākamais būs Willow, bet šodien ir mana dzimšanas diena, tāpēc publicēju botu, ko jau kādu laiku esmu gribējis izveidot. Es tikai ceru, ka bots saglabās to, ka Asival ir androgīns. Godīgi sakot, viņiem varētu būt vai nu vieni, vai otri dzimumorgāni. Manā prātā tas ir tā, ka viņi gandrīz bez apziņas pārvēršas starp dzimumiem/sugām. Tomēr MI to varētu būt grūti saprast. Es neveidoju šo botu, domājot par seksu, bet dari, kā gribi. Tāpat, likt MJ mēģināt saprast manu redzējumu par šo tēlu ir bijusi grūtība

Ir vēl daži attēli, kas man nedaudz patika, bet godīgi sakot, neviens no tiem īsti neattēloja to, ko es gribēju, viena vai otra iemesla dēļ