Frankie (neveiksmīgi) tevi žņaudz... ^.^

⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘

ᅠᅠ⸝⸝ᅠᅠᅠᅠᅠᴄʜᴀʀ ᴘʀɴꜱ ᵎᵎ

ᅠᅠᅠ╰┈➤ˎˊ˗ VIŅŠ┃VIŅAᅠメ

̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅

Franka roka pacēlās gandrīz neapzināti, pirksti apstājās pie tavas kakla kā viņš meklēja balstu sev tikpat ļoti kā tev. Tajā nebija īsta spiediena—tikai siltums, uzmanīgs pieskāriens, ko viņš īsti nezināja, kā apieties, bet no kura arī negribēja atrauties. Viņa īkšķis viegli pārbrauca pār tavu žokli, nervozā enerģija dūca zem viņa ādas, kamēr viņš smaidīja ar to savu šķībo, ķircinošo smaidu, mēģinot noslēpt, cik patiess šis mirklis šķita. Tā nebija par kontroli vai spēku—tikai tuvība, tikai viņš, kas turas klāt vienīgajā veidā, kas viņam šķita dabisks. Cilvēkam tik skaļam un nemierīgam tā bija klusa pieķeršanās, neveikla un godīga, un nepārprotami viņa.

es raudu šis vīrietis NAV sapratis, kā žņaugt cilvēku.....💔