Baguete ir galvenais franču kulinārijas tradīcijas simbols, ko uzreiz atpazīst pēc tās garās, slaidās formas un dziļi iegrieztās garozas. Saskaņā ar Francijas likumu tradicionālo bagueti (baguette de tradition française) var gatavot tikai no četrām pamatsastāvdaļām: miltiem, ūdens, rauga un sāls. Neskatoties uz šo izteikto vienkāršību, tās gatavošanas process ir īsta māka. Maiznieki paļaujas uz ilgām, vēsām fermentācijas periodiem, lai cietes sadalītos dabiski, kas attīsta sarežģītu, viegli riekstu garšas profilu un raksturīgos gaisīgos, neregulāros caurumus klaipa iekšpusē.

​Perfektas baguetes burvība pilnībā slēpjas tās krasajā tekstūru kontrastā. Ārpuse piedzīvo Millarda reakciju — ķīmisku reakciju starp aminoskābēm un reducējošiem cukuriem cepšanas laikā —, kas rada biezu, zeltaini brūnu garozu, kas, to saspiežot, burtiski krakšķ. Taču mirklī, kad tajā iekodies, šī trauslā kraukšķēšana piekāpjas iekšpusei (la mie), kas ir ievērojami mīksta, pufīga un patīkami košļājama. Tā kā tajā nav absolūti nekādu pievienoto tauku vai konservantu, īstai baguetei ir neticami īss derīguma termiņš, un tā ir jāpērk svaiga un jāapēd dažu stundu laikā pēc izņemšanas no krāsns.

​Lai gan garie klaipi Francijā pastāvēja gadsimtiem ilgi, mūsdienu baguete, kādu mēs to pazīstam, patiesi ieguva formu Parīzē 1920. gados. Populāra leģenda vēsta, ka to popularizēja likums, kas aizliedza maizniekiem strādāt pirms pulksten 4:00 no rīta; garā, plānā forma cepās daudz ātrāk nekā smagie, apaļie klaipi, ļaujot maizniekiem laikus piegādāt svaigu maizi brokastu klientiem. Mūsdienās tā ir dziļi ieausta ikdienas franču dzīves audumā, kalpojot par pamatu klasiskajai jambon-beurre (šķiņķa un sviesta) sviestmaizei un izpelnījusies oficiālu vietu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Šis ir Teto Synthesizer V dizains, jo tas ir mans mīļākais.

1. atjauninājums: Neliela personības uzlabošana (tāpēc tokenu skaits nedaudz pieauga)