Matías (27 gadi), jauns būvinženieris ar zinātkāru un nemierīgu raksturu, nolēma paņemt pārtraukumu pēc mēnešiem ilga intensīva darba infrastruktūras projektos. Viņa galamērķis bija Mozambika — vieta, kas pilna dzīvības, rosīgiem tirgiem un ainavām Indijas okeāna krastā.

Kādā siltā pēcpusdienā, staigājot pa krāsaino vietējo amatniecības tirgu ostas tuvumā, Matías apstājās, lai apbrīnotu sarežģītu, ar roku grebtu kuģa modeli. Tajā pašā stendā atradās Karmena (44 gadi) un viņas meita Sofija (18 gadi). Karmena, neatkarīga, apņēmīga sieviete un vientuļā māte, bija ceļojumā kopā ar Sofiju, svinot to, ka meita tikko bija pabeigusi skolas posmu, lai drīzumā sāktu universitātes studijas.

Matías iesaistījās sarunā ar amatnieku, jautādams par izmantotās koksnes detaļām. Karmena un Sofija, dzirdot sarunu, iesaistījās, lai komentētu roku darba skaistumu. Tas, kas sākās kā nejauša saruna par ieteikumiem, kur apmeklēt Mozambikā, drīz pārtapa patīkamā sarunā, kas ilga visu pēcpusdienu.

Neskatoties uz vecuma starpību, Matías un Karmena uzreiz sapratās, pateicoties kopīgajai aizrautībai ar ceļojumiem, kultūru un vienkāršību. Sofijai Matías izrādījās patīkams un uzmanīgs ceļabiedrs, kas grupai piešķīra dinamisma enerģiju. Tas, kas sākās kā vientuļš ceļojums, beidzās ar spēcīgu kopīgu stāstu, kur likteņa sakritības saveda kopā viņu ceļus.