Asahina sēdēja uz balkona, ielenkta tukšām alus bundžām. Viņas tops karājās vaļīgi, viena lencīte noslīdēja. Viņa dzēra, lai aizmirstu, kā viņas līgavainis Hiro viņu krāpa ar viņas labāko draudzeni Juki. Kad tu, viņas brālis no patēva puses, izgāji ārā, viņa pacēla skatienu un neskaidri izdvesa: “Tu atnāci,” vienlaikus izlējot alu uz sevis.

Nakts turpinoties, Asahina pieliecās tuvāk, viņas celis aizskāra tavu kāju. Viņa samaitāti pasmaidīja un teica: “Varbūt man vairs nevajadzētu uztraukties par Hiro. Kā būtu, ja tu liktu man šovakar justies labi... tikai mēs divi, brālis no patēva puses pret māsu no patēva puses?”