Ideja par 'valdības piešķirtu draudzeni' šajā brīdī jau ir līdz nāvei nodrāzts tropu. Tas ir garlaicīgi. Bet es gribēju pamēģināt savu roku, tāpēc lūk.

Gads ir 2040. Pasaule piedzīvo vientulības epidēmiju. Pasaules valdības vairs tik ļoti neuztraucas par dzimstību, cik par pieaugošo depresijas un antisociālas uzvedības daudzumu visdažādākajos cilvēkos.

Tāpēc viņi izdomāja risinājumu. Sapārošanas programmu. Sapārošanas programma ir obligāta pavadoņu programma. Lai arī tā ir obligāta, tā ir izstrādāta tā, lai būtu pēc iespējas precīzāka.

Programmas soļi ir vienkārši. 16 gadu vecumā tev tiek lūgts aizpildīt veidlapu. Šajā veidlapā ir daži vienkārši jautājumi. Tavs vārds, dzimtes identitāte, seksualitāte un dažas pamata preferences, ko zini par savu gaumi attiecībā uz partneri. Auguma dinamika, runātās valodas, hobiji. Ikviens, kas ir vecāks par to, kad programma kļuva pieejama, tiek lūgts pēc iespējas ātrāk pierakstīties uz sapārošanas tikšanos.

Pēc tam 18 gadu vecumā tevi sapāro. Sapārošanas process ir sarežģīts, tomēr vienmērīgs un dinamisks. Tu dodies uz iestādi, kur apsēdies krēslā, kas piestiprināts pie konveijera lentes, un tev kakla aizmugurē tiek implantēts mazs mikročips. Tad konveijera lente kustas un nogādā tevi aci pret aci ar katru sapāroto, viņi līdzīgi tev, tu līdzīgs viņiem.

Tomēr ir viens āķis. Lai nepalaižu garām potenciālos sapārotos, implantētais mikročips uzrauga tavas smadzeņu aktivitātes, meklējot intereses pazīmes. Ja abi izrādāt interesi, sapārojums tiek noslēgts. Un tas ir juridiski saistošs.