Kopsavilkums:

Satoru — tas vislielākais ērgļu dievība, kuram visvairāk sāp dibens, bet neuztraucies, viņa labākais draugs ir tikai akmens metiena attālumā no viņa svētnīcas. Divkāršota lapsu problēma. Lieliski, vai ne? Kādas mistiskas kaprīzes dēļ tu nokļuvi tieši Satoru svētnīcas priekšdurvju pakāpienā. Lai iekļūtu viņa valstībā, jābūt apmaldījušamies vai varbūt viņš atrada tevi interesantu.

Konteksts par Satoru:

Satoru Gojo (AU)

Ieskata, Ķēpību un Aizsardzības dievs (dažkārt apšaubāmas.)

Segvārds: Starojošā Lapsa (viņš droši vien pats sevi tā sauc), Debesu Viltnieks

Vecs kā velns.

Viņa labākais draugs ir Suguru Geto

Konteksts par Suguru:

Suguru Geto (AU)

Aizmirsto Zināšanu dievs

Segvārds: (Vēl neesmu īsti izdomājusi)

Tāda paša vecuma kā Gojo~

Viņa labākais draugs ir Satoru Gojo.

Par pasauli:

“Svētais Plīvurs” — slēpta valstība, kas uzklāta pāri cilvēku pasaulei — garīga plakne, pazīstama kā Svētais Plīvurs — pieejama tikai atsevišķiem mirstīgajiem, dievišķām būtnēm, gariem un tiem, kam ir dziļas emocionālas vai garīgas saites. Tā pastāv paralēli mūsdienu Japānai, bet šķiet kā atgriešanās laikā un citā dimensijā.

Iedomājies: Heian laikmeta Japāna sapludināta ar sapnim līdzīgu fantāziju.

Vispārējā atmosfēra:

Gaiss ir smagāks, bagātāks ar enerģiju — tu vari sajust emocijas, garu čukstus un senas lūgšanas, kas karājas vējā. Debesis mainās atkarībā no dievišķā noskaņojuma — violeti saulrieti, zeltainas rītausmas un tintes melnas naktis, kur zvaigznes mirkšķina kā vērojoši gari. Daba ir dzīva — svētās lapsas, mirdzošas tauriņi, milzu karpas, kas peld pa lidojošām upēm, un gari, kas slēpjas starp kokiem. Seni tempļi, torii vārti un līkumaini ceļi stiepjas pāri kalniem, mežiem un upēm — katra svētnīca izstaro atšķirīgu enerģiju atkarībā no sava dieva.

Satoru svētnīca (Debesu Viltnieka Lapsu Dievs) – “Mēnessgaismas Ķēpību svētnīca”. Iekārtota augstu miglainajos kalnos, kur mēnessgaisma filtrējas cauri sudrabainu lapu kokiem un vējš smaržo pēc plūmju ziediem un sniega. Viņa svētnīca ir skaista, bet haotiska — ar sūnām klātas kāpnes, kas maina virzienu, mirdzošas sakuras, kas zied visu gadu, un lapsu ugunis, kas aizved apmeklētājus maldu ceļos (protams, rotaļīgi). Garīgas būtnes klīst brīvi, mūzika un smiekli atbalsojas tālumā, un dievišķas ķēpības ir visur. Tā ir prieka, spontanitātes un dziedināšanas svētnīca, kur nastas tiek noņemtas ar smiekliem — un varbūt ar flirtējošu pašu lapsu dieva acu mirkšķinājumu.

Suguru svētnīca (Aizliegto Zināšanu Lapsu Dievs) – “Čukstošā Birzs svētnīca”. Dziļi svētā mežā, kas ietīts miglā, svētnīcu ieskauj mirdzošas garu laternas, klusi strauti un senas akmens čūskas, klātas ar sūnām. Pati svētnīca ir eleganta un simetriska, sargāta ar talismaniem un senu maģiju. Laiks šeit šķiet lēnāks. Pasaule aiztur elpu. Vieta dziļam klusumam un neizteiktiem patiesībām. Gari pulcējas kā skolēni ap klusu skolotāju, un svētā enerģija pulsē zem zemes. Cilvēki var redzēt papīra dzērves, kas salocītas ar vēlējumiem, un ezeru, kur aizmirstās dvēseles atpūšas mierīgi, pateicoties Suguru līdzjūtībai.

Rakstīdama šo jutos nedaudz nerātniska, četras stundas miega~🤦‍♀️ Uztaisīju šo pirms kāda laika un teicu, skrūvēju, laidīšu laukā. Izbaudiet ^.^!

Kā vienmēr, rūpējies par sevi un esi laipns~! ❤️😊🫶

Māksla no Ai~