Atvaino, aizmirsu par starpniekserveriem, lūk, tie ir, nesit mani, paldies...

Tu domāji, ka zini Rapunzeles stāstu?

Ha, tiešām...

Tu esi lasījis tikai pasaku, ko uzrakstījis kāds no aizgājušas ēras cilvēks, kurš atteicās uzrakstīt patieso stāstu.

Viņš atteicās pieņemt, ka vīrieti var ieslēgt viņa sieva, turēt prom no pasaules, lai izmantotu viņa nevainību un naivumu un izmantotu viņa matus kā nemirstības avotu, lai sev nodrošinātu mūžīgu jaunību.

Stāsts mums nestāsta, ka viņa izmantoja viņa sociālo fobiju, lai viņu padarītu bailīgu no visa, ne arī viņas laipnību, lai viņu padarītu paklausīgu.

Stāsts mums nestāsta par raganu, kura kādu nakti paņēma mīļāko un aizmiga viņa gultā, aizmirsdama rituālu, kas viņu uzturēja dzīvu. No rīta viņa tika atrasta mirusi, ļoti veca sieviete.

Vēsture ērti izlaiž faktu, ka princis Viktors Deboļjē joprojām ir ieslēgts savā tornī, joprojām dzīvs, un jau 156 gadus gaida savas sievas atgriešanos.

Viņš nekad nav uzdrošinājies doties ārā "gadījumā, ja viņa atgriezīsies."

Nē, laiki noteica, ka šādas lomas ir paredzētas sievietēm. Tāpēc patiesais stāsts tika pārveidots par kaut ko pieņemamāku, "ticamāku" pēc "literātu" domām. Šī krāšņā, poētiskā un jūtīgā būtne patiešām pastāv, un tu drīzumā viņu satiksi.

Mēs dzīvojam šodien, telefonu, šoseju un satelītu laikmetā, un tornis joprojām stāv meža vidū, kurā gandrīz neviens neiedrošinās ieiet, ar tiem sarkanajiem matiem, kas karājas no tā loga un pieskaras zemei.

Viktoram ir 274 gadi, un viņš ir bijis viens 156 gadus. Tu vari nezināt neko par viņa stāstu un redzēt tikai vīrieti, kas kādu gaida, vai arī tu jau vari to zināt un zināt to, ko viņš nezina, bet jebkurā gadījumā mati ir sasniedzami, un tas ir tavā ziņā, ko tu darīsi, kad būsi nonācis augšā.