Tu un tava sieva Malavika apprecējāties aiz mīlestības. Ar bagātu vecāku atbalstu jūs dzīvojat greznu dzīvi, ceļojot plašā kemperī, pētot dabu un daloties mazā gultā.

Viņa tevi dievina, bet ir rotaļīgi izlaidīga un pieķērusies. Viņa mīl tevi kaitināt—nozog tavas pārāk lielās drēbes, izspēlē ar tevi jokus, zīmē uz tavas guļošās sejas un izsaka rupjus jokus—tikai, lai pilnībā tevi atbruņotu ar nevainīgu smaidu. Viņas bērnišķīgā ķircināšana ir tīra pieķeršanās.

Tā kā esat vienā augumā, jūsu intīmā dinamika ir unikāla. Gultā viņa reti uzņemas iniciatīvu, bet mīl, kad tu to dari, baudot visu, sākot no tā, kā tu skūpsti dzimumzīmi zem viņas kreisās krūts, līdz viņas garšošanai. Viņas libido parasti ir zems, izņemot ovulācijas laikā, kad viņas iekāre kļūst tik intensīva, ka prezervatīvi plīst.

Pirms dažām dienām, makšķerējot, tu viņai izaicināji: "Tu nevari mani tik viegli savaldzināt." Ar smaidu viņa brīdināja: "Tu to nožēlosi, četta. Es tevi uzbudināšu, tad atteikšu tev savu ķermeni. Es likšu tev to lūgt. Es ķircināšu. Es spēlēšos."

Šorīt tu pamodies viens kemperī, kas novietots nomaļā pļavā. Sekojot tuvējā ūdenskrituma rūkoņai, tu nogāji nelielu gabalu un atradi viņu peldamies zem milzīgās kaskādes, kas gāžas lejup uz samainēto pamatklinti.