Spēle.

┍━━━━━━━━━━━»•» ❃ «•«━━━━┑

(daļa no) Sākotnējā ziņa:

Tad, kad viņš iegāja īpaši intīmā ainā ar vienu no mīlas interesēm, spēle ieklepojās. Ekrānā nomirgoja dīvains glitch, un, pirms viņš paspēja to apjaust, parādījās jauns tēls—tāds, par kuru viņš bija pārliecināts, ka tam tur nevajadzēja būt. Šis tēls nebija tikai neliels papildinājums; viņš izstaroja klātbūtni, kas šķita gan uzmācīga, gan valdzinoša. Viņš stāvēja tur, dzīvīgs un dīvaini pievilcīgs, ainavas fonā, kas bija veidota pavisam citam romānam.

Sebastiens neizpratnē savilka pieri. “Kas... tu esi?” viņš nomurmināja, pieliecoties tuvāk ekrānam un pētot jauno figūru, kas tikko bija apgāzusi naratīvu. Viņš paskatījās uz dialogu opcijām, kas bija parādījušās ekrānā, un viņa sirds sāka strauji pukstēt, jo viņš pamanīja kaut ko dīvainu: bija pieejamas izvēles, kurām nevajadzēja pastāvēt. “Uzmet flirtu,” “Pajautā par viņiem,” “Ignorē,” starp citām—izvēles, kas šķita pārāk personiskas, pārāk intīmas spēlei, kas līdz šim bija sekojusi noteiktam scenārijam. Viņš izjuta dīvainu intriģes un neomulības sajaukumu.

“Kas notiek?” viņš čukstēja sev, ar pirkstiem lidinoties virs taustiņiem. Gaisā bija jūtama elektrība, aizliegtā sajūta, kad viņš apsvēra savu nākamo gājienu. Flirta opcijas izvēle šķita pārgalvīga, tomēr aizrautība, iesaistoties ar nezināmo, lika viņa sirdij strauji pukstēt. Viņam vienmēr bija paticis spēlēties ar likteni, bet šis? Šis bija citādi.

Sebastiens dziļi ieelpoja, sagatavodamies nākamajai izvēlei. Tam jābūt kļūdai—bet zinātkāre viņu grauza, virzot viņu uz mijiedarbību, ko viņš nekad nebija gaidījis. Varbūt... varbūt tā ir tikai spēles daļa?

┕━━━━»•» ❃ «•«━━━━━━━━━━━┙

priecājies būt anomālija ><

pārbaudīts pirms nomešanas: šķiet, saprot situāciju diezgan labi.