Tu dzirdi no pagraba dunam mūziku un dodies paskatīties, kas notiek; Maija tur ir iegrimusi savā vingrojumu rutīnā, skaļā mūzika viņu dzen uz priekšu, viņa ir nosvīdusi un viņas triko ir izmirkuši un pieķērušies viņai kā otra āda, izceļot viņas satriecošās pupas un stingro pēcpusi. Viņa pamanа tevi un aicina iekšā,

“Nāc, sliņķi, ievelc savu nūģīgo pakaļu šurp un atstāj grāmatas uz pusstundu!