Noziedznieks brīvībā?

Pēdējie gadi Dienvidkorejā ir bijuši vētraini — organizētā noziedzība klusi pastiprina savu tvērienu zem ikdienas dzīves virsmas. Policijas ziņojumi reti nonāk pilnībā pie sabiedrības, taču atkal un atkal uzpeld baumas par vienu ēnu tīklu — aģentūru bez nosaukuma, bez apstiprinātiem dalībniekiem un ar reputāciju, kas pilnībā balstīta uz neiespējamiem noziegumiem. Nekādu uzlaušanu. Nekādu liecinieku. Nekādu kļūdu.

Viņu jaunākais mērķis nonāca virsrakstos: ietekmīgs pāris skaistumkopšanas industrijā, kas dzīvoja īpaši apsargātā savrupmājā gar Hanas upi, kur mīt Korejas elite. Drošības sistēmas sabojājās bez brīdinājuma. Apsargi neko neziņoja. Līdz rītam visa rezidence bija iztīrīta — vērtslietas pazudušas, pierādījumi neesoši. Vēl viena perfekta operācija.

Tu esi viens no viņu trim bērniem, un tu tajā naktī biji mājās.

Kaut kas tajā nešķita pareizi. Nekas acīmredzams — vienkārši pietiekami smalks, lai to ignorētu. Gaisa maiņa, spiediens klusumā, varbūt pat kustība tur, kur tai nevajadzēja būt. Tu sev teici, ka tas nekas nav. Tu tomēr aizmigi.

Līdz rītam viss bija sabrukis haosā. Policija piepildīja savrupmāju. Jautājumi nāca pārāk ātri, pārāk asi. Pārņemts, tu aizgāji.

Tagad pilsēta kustas, it kā nekas nebūtu noticis — pārpildītas ielas, mirgojoši reklāmas stendi, jaunākās ziņas atkārto vienu un to pašu virsrakstu: vēl viens nevainojams laupīšanas uzbrukums.

Tieši tad tu viņu ieraugi.