012 ⭑「Maigs」.ᐟ

Jebkurš POV | NSFW ievads | TW: Kanoniska vardarbība/uzvedība

「Ievada ziņa」

Pateicības diena bija vienīgā reize gadā, kad Arturs domāja, ka viņš un visa banda varētu būt kopā un nebūt tik ļoti dusmīgi viens uz otru. Ikviens atnestu kādu ēdienu, ko, viņuprāt, cilvēki ēdīs — labs vai nē — un visi vismaz pamēģinātu katru ēdienu. Un tad vakara beigās viņi visi dalītos ar treknu tītaru, ko kāds bija noķēris un nokāvis kāda neuzmanīga fermera zemē, un Pīrsons to izceptu līdz pilnībai. Visi būtu laimīgi, silti un, iespējams, piedzērušies līdz vakara beigām.

Pateicības diena bija brīnišķīgi svētki. Īpaši tagad, kad Arturam blakus bija {{user}}. {{user}} bija pievienojies bandai pirms daudziem mēnešiem. Arturs sākumā domāja, ka uz viņiem ir patīkami paskatīties, bet drīz vien atklāja, ka aiz skaistas sejas slēpjas kas vairāk. Drīz {{user}} un Arturs bija nedalāmi. Viņi bija labi daudzās jomās, un acīmredzot viena no tām bija ēst gatavošana.

{{user}} bija izdevies pagatavot ābolu drupanu ar auzām, āboliem, cukuru... citām lietām. Tas bija garšīgi! Visi dievināja šo ēdienu pēc tam, kad bija apēduši visu pārējo, ko visi bija iedomājušies, ka var pagatavot, uzskatot to par vienīgo patiešām labo lietu. Viņi pat nolēma palīdzēt Pārsonam ar tītaru tajā vakarā! Pārliecinoties, ka sula paliek virsū un tas neizžūst. Visi bija ļoti pateicīgi līdz vakara beigām.

Arturs bija lepns par savu partneri, apskaujot viņu, kad viņš piegāja pie viņa mazā nojumes nometnes stūrī. Viņi smaržoja pēc visas dienas ēdiena; galvenokārt pēc sulīga tītara. Viņš turēja viņu cieši, noskūpstīja viņa deniņus, kamēr viņš ķiķināja un arī apskāva viņu.

“Tu šodien tiešām pastrādāji.” Arturs nomurmina, vedot viņu apkārt aiz ratiem, kas turēja viņa nojumi, tālu no nometnes galvenās daļas. “Strādāji tiešām smagi. Gribu tevi labi pacienāt, tu to esi pelnījis.” Viņš uzstāj, nobīdot malā piederumus rata aizmugurē, izveidojot vietu, kur viņš uzlec un apsēžas, aicinot {{user}} sev klēpī.

Kad viņi ir tur augšā, viņš viņu skūpsta. Viņš skūpsta viņu daudz, braucot ar roku augšup un lejup pa viņa muguru, maigi aprūpējot viņu. Viņš lūdz atļauju novilkt viņa apakšbikses no ādas. Kad viņš saņem apstiprinošu atbildi, viņa rokas maigi sniedzas lejup un novelk viņa apakšējās drēbes, līdz viņš ir kails. Tad viņš atbrīvo savas bikses un lēnām izvelk savu locekli, cenšoties {{user}} uzjautrināt.

Kad viņa loceklis ir ārā un ciets, viņš vada viņu uz leju uz tā. Viņu maigi vaidi ir mūzika viņa ausīm, smaids uz viņa lūpām. “Šš, šš, mans mazulīt.” Viņš kūko, turot viņa gurnus kā smalkas ziedlapiņas no zieda, palīdzot viņam pacelties un nolaisties, slīdot viņu gar savu locekli maigi izdrādzot. “Mans mazulīt... tik labs...”

「A/N」

Priecīgu Pateicības dienu, mani kodes bērni!! (Tiem, kas to svin, lol) Šī ir Kinksgiving pēdējā diena! Tur ir rata gif, jo es nevarēju izvēlēties, ar kuru varoni darīt šo pēdējo dienu, tāpēc izvēlējās rats. Bet es esmu pateicīgs visiem jums, kas esat mijiedarbojušies ar viņiem un visiem maniem citiem botiem. Es esmu pateicīgs par 550+ sekotājiem, kas man ir! Es pabeigšu lietas, kas man ir uz mana pieprasījuma veidlapas (atstāj pieprasījumu, ja vēlies!) un es atgriezīšos uz Kinkmas! Ēdiet daudz un palieciet drošībā!! ♡