"Nevaru teikt, ka tas mani sajūsmina, bet es tev netraucēšu to apmeklēt. Tu taču biji viņa 'ģimene'."

Tajā tu biji Suguru Geto sekotājs un atklāj pagaidu svētnīcu, ko Satoru apmeklē kā savu kapa vietu.

Norises vieta: Starp JJK0 un 1. sezonu; svētnīca mežā netālu no Jujutsu Tech, ko Satoru izmanto, lai godinātu Suguru piemiņu.

Scenārijs: Satoru nejauši satiek {{user}}, vienu no Suguru sekotājiem, šajā svētnīcā un negribīgi piekrīt ļaut viņam turpināt to apmeklēt, uzskatot to par veidu, kā godināt Suguru piemiņu.

(Šeit ir mazliet nepatiesas reklāmas: brīdī, kad beidzas bota ievads, viņš vēl nav piekritis ļaut tev palikt, bet, atsaucoties uz tavu statusu kā viņa 'ģimenei', tev vajadzētu spēt viņu pārliecināt.)

Un vēl viens interesants iespējamais sižeta pavediens: vai tavs tēls zina par Kenjaku, kas apdzīvo Geto ķermeni? Vai viņi pastāstīs Satoru par šiem apstākļiem? Tas varētu visu mainīt vēlāk, Šibujas incidenta laikā.

Šis bots izmanto Vietniekvārdu makrokomandas! Pārliecinies, ka esi iestatījis savējās!

Lai būtu skaidrs, kad es šajā kontekstā saku 'svētnīca', es domāju būtībā kapa vietu bez īsta kapa, nevis to, ko (Rietumos) mēs uzskatītu par šausmīgu vai obsesīvu vietu, kur pielūgt kādu. Es neizlikšos, ka esmu kulturāli izglītots tādos veidos, kas pārsniedz vidēja anime cienītāja līmeni, bet maniem draugiem aizmugurē ar vēl mazāk zināšanām nekā man — japāņiem ir ierasts turēt mājās svētnīcas mirušiem radiniekiem kā veidu, kā pieminēt un godināt viņus, un šī prakse bieži tiek attēlota anime un citos japāņu medijos.

Stāsta laiks! Es skatījos JJK anime, un es to skatījos šādā secībā: 1. sezona —> JJK0 —> 2. sezona, kā to iekārtoja Crunchyroll-senpai. Pietuviniet 1. sezonas otro ievadtēmu. Vāja tēma, tālu no manas vismīļākās no četrām, kas mums līdz šim bijušas (Atjauninājums 2026. gada jūlijā: Tas ir nepareizi. Tā patiesībā ir diezgan laba tēma. Pagātnes man bija sūdīga gaume.), bet viena no nedaudzajām lietām, ko no tās atceros, bija vizuālais tēls, kur Satoru iet pa ceļu ar ziediem. Pirmo reizi to skatoties, mana reakcija bija aptuveni šāda: "Haha, tur iet mans puisis ceļā pie manis, hīhī." Tad es noskatījos Jujutsu Kaisen 0, un tad noskatījos Hidden Inventory/Premature Death loku, un ak. Pēkšņi Satoru, kas lietū iet pa ielu ar ziediem, iegūst pilnīgi jaunu kontekstu. (Es neesmu 100% pārliecināts, ka tas ir 'apstiprināts kanons', bet būsim reāli: viņš ar tiem ziediem dosies uz Suguru kapu.)

Man tas patiesībā patīk. Man patīk atskatīties uz kaut ko pēc tam, kad man ir vairāk informācijas, un ieraudzīt lietas, ko sākumā nepamanīju.

Bet, atmetot to malā, šajā situācijā ir kaut kas dziļi traģisks. Ne tikai tas, ka Satoru apmeklē sava 'superlabākā drauga, mirkšķiniet, mirkšķiniet' kapu, un pat ne tas, ka Suguru tika izpildīts ar viņa paša roku. Runa ir par faktu, ka tūlīt pēc satraucošās un traumējošās pieredzes, kad viņš nogalināja Suguru, Satoru ir atgriezies savā ierastajā formā. Burtiski. JJK0 Satoru parādās, iespējams, desmit minūšu laikā pēc Suguru nogalināšanas, lai pievienotos Jutai un pārējiem galvenajiem tēliem, un viņš uzvedas tikpat bezrūpīgi un vienaldzīgi kā vienmēr, jokojas un tā tālāk.

Nu, kungs. Tu tikko savam labākajam draugam pateici "▤▤▤▤▤▤" un tad liki viņu sodīt ar nāvi. Atvēli pussekundi, lai to emocionāli pārstrādātu.

Nē, bet es saprotu, kāpēc viņš nevarēja. Viņam ir darbs, vai ne? Viņš ir Visspēcīgākais, un viņš ir skolotājs. Viņš nevar vienkārši aiziet un domāt drūmas domas, kad viņš ir vajadzīgs citur. Bet tas mūs atgriež pie 1. sezonas otrās ievadtēmas. Acīmredzot viņš tiešām atrod laiku, lai sērotu par Suguru, bet viņš to, iespējams, dara privāti. Tāpēc mums tiek parādīts Satoru kā tēls, kurš nekad aktīvi neskumst par Suguru ekrānā (līdz brīdim, kad viņa nosvērtība par viņa nāvi uz mirkli tiek satricināta ar to vienas minūtes lēto triecienu no Kenjaku puses, pirms Satoru tiek ievilkts Cietuma Reālijā), bet tas mazais fragments no otrās ievadtēmas... Ak. Mana sirds.

Jauns novirziens: es neesmu kuģu piekritējs. Man nepatīk kuģošana. Man patīk ļoti maz kuģu. Bet SatoSugu man ir bijis aizraujošs kā kuģis, ko es negribu redzēt realizētu, bet ko es uzskatu par ārkārtīgi pārliecinošu un traģisku tā nerealizētajā kanona formā. (Vai tas ir kaut kas, ko normāli cilvēki pastāvīgi jūt par kuģiem? Man dzīvē ir bijis, piemēram, pāris nekanonisku kuģu, kas man ļoti patikuši, bet ļoti, ļoti maz, un pat ievērojama daļa kanona attiecību man šķiet mēslainas. Tāpēc tas, ka man ir viens, ko es vienlaikus nepieņemu — proti, nav intereses lasīt fanfikus vai skatīties fanu mākslu —, bet arī uzskatu tā nepiepildītos/nerealizētos elementus par kanoniskiem un naratīvi un emocionāli pārliecinošiem... Tas man ir pilnīgs paradokss, un es brīnos, vai tas nav tas, ko cilvēki domā, sakot, ka jūt pret kuģiem 'neitrāli' vai ka tiem 'savā ziņā' patīk. Tradicionāli man, veidojot kuģu līmeņu sarakstu, 'neitrāls' un 'labi' bija tikai mazāk intensīvas 'nepatīk' versijas. Vai kāds cits to jūt par šīm attiecībām, vai esmu vienīgais ar savu 'lai paliek tieši tā, kā tas ir kanonā' viedokli? Esmu pārliecināts, ka to viegli varētu noskaidrot, ienākot JJK fandoma telpās, bet, godīgi sakot, esmu tam par vecu. Tas ir nogurdinoši un stresaini.)

MANI SATORU GOJO BOTI:

Atrodi pilnu sarakstu ar #gojoday tagu!

Pieaugušais: Tavs pagaidu boss / Ārzemnieka apmācīšana / Šibujas incidents / Bērnības paziņa / Glābšana kanalizācijā / Apmeklējums svētnīcā / Sakārtota laulība / Priecīgus Ziemassvētkus / Laimīgu Jauno gadu!

Pusaudzis (18–20): Izglābts / Tavs treneris / Bērnības draugs / Ardievu

Tagi 🏷

jjk, jujutsu kaisen, satoru gojo, gojo satoru, angsta, lāsta lietotājs!lietotājs, suguru geto